Igaunijai viens no sliktākajiem sirds un asinsvadu veselības rādītājiem Eiropā
Igaunijas iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem ES, un kardiologi aicina steidzami pievērsties bērnu aptaukošanās problēmai un slimību profilaksei. Valstī no sirds un asinsvadu slimībām mirst visvairāk cilvēku, tostarp priekšlaicīgi.
Sirds un asinsvadu slimības visā pasaulē nodara vislielāko kaitējumu veselībai, un arī Igaunijā tās ir biežākais nāves cēlonis, tostarp priekšlaicīgas nāves gadījumos. Kardiologu biedrības priekšsēdētājs Mārts Elmets norāda, ka atšķirībā no daudzām citām slimībām šo cēloņi ir labi zināmi, un pastāv efektīvi līdzekļi to novēršanai, taču tie jāpielieto konsekventi.
Pēc Elmeta teiktā, lielā mērā šīs slimības ir saistītas ar dzīvesveidu, un riskus var mazināt, mainot paradumus. Profilakse ir ievērojami lētāka nekā ārstēšana, un pat turīgas Eiropas valstis finansiāli netiek galā ar šo slogu, kā rezultātā tiek zaudēta cilvēku veselība.
Novēršamo nāves gadījumu īpatsvars augstāks nekā vidēji Eiropā
Ja Eiropā sirds un asinsvadu slimības veido ceturto daļu no novēršamajiem nāves gadījumiem, tad Igaunijā šis rādītājs sasniedz 30%. Tartu Universitātes Kardioloģijas klīnikas vadītājs Alars Irss uzsver, ka, lai samazinātu novēršamo nāves gadījumu skaitu, vispirms jārisina strauji augošā bērnu aptaukošanās problēma — ja 2001. gadā liekais svars bija 7% pusaudžu, tad 20 gadus vēlāk tas skar jau katru piekto pusaudzi.
Plānots agrīnāk atklāt riska grupas
Irss norāda arī uz nepieciešamību pievērsties cilvēkiem ar paaugstinātu risku, piemēram, hipertoniju, kurus jau tagad var identificēt, izmantojot esošos datus. Tā kā vizīte pie darba higiēnas ārsta ir vienīgā obligātā ārsta apmeklējuma prasība, tuvākajā laikā plānots pārbaudīt, vai to var izmantot slimību agrīnākai atklāšanai. Veselības kases Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Liisa Krūsa skaidro, ka darba higiēnas ārsts jau novērtē paaugstinātu risku vai neatklātas slimības un var sagatavot profilakses plānu, tomēr pastāvīga veselības uzraudzība paliek ģimenes ārsta pārziņā.
Gada laikā ar hipertoniju pie ārstiem vēršas vidēji 270 000 cilvēku, un to ārstēšana izmaksā aptuveni 36 miljonus eiro. Kopumā Veselības kases izdevumi sirds un asinsvadu slimībām veido vidēji 203 miljonus eiro gadā.
