Igaunijas ēdināšanas nozare tuvojas krīzei — augsts PVN dzēš peļņu
Igaunijas restorānu nozares komentētājs brīdina, ka augstais PVN un sarūkošā rentabilitāte spiež uzņēmumus slēgt durvis, aicinot politiķus pārskatīt nodokļu politiku pret sabiedrisko ēdināšanu.
Igaunijas ziņu portāls ERR publicējis plašu apskatu par valsts ēdināšanas nozares stāvokli, kurā gandrīz katru mēnesi tiek ziņots par restorānu slēgšanu. Komentētājs Mērts Mēsaks (Märt Meesak) norāda, ka izmaksas pastāvīgi pārsniedz ieņēmumus, un Igaunijā ir otrs augstākais PVN likme ēdienam un ēdināšanai Eiropā aiz Dānijas — aptuveni divreiz augstāka par ES vidējo rādītāju.
Autors kritizē politiķu nostāju, ka izdzīvos tikai spēcīgākie vai ka ēdiens ārpus mājas ir luksuss, uzsverot, ka tūrisms un ēdināšana ir savstarpēji saistīti ar daudzām citām nozarēm — veļas mazgātavām, kurjerdienestiem, apsardzes un kopšanas firmām, lauksaimniekiem un ražotājiem.
Peļņa tuvojas nullei
Saskaņā ar Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas 2026. gada datiem, vidējā rentabilitāte nozarē sarukusi no četriem procentiem līdz aptuveni vienam procentam. Nozares gada apgrozījums ir zem viena miljarda eiro, samazinoties par 1,6 procentiem pērn, un darbojas aptuveni 2500–3000 uzņēmumu. Ar vienu procentu peļņas normas vidējā gada peļņa ir vien 3000–4000 eiro jeb aptuveni 300 eiro mēnesī — daudzkārt mazāk par Igaunijas vidējo algu, kas pārsniedz 2000 eiro.
Autors noraida politiķu argumentu, ka PVN samazinājums nesasniegtu patērētājus, bet gan paliktu uzņēmēju peļņā, norādot, ka pat tad tas ļautu uzņēmumiem atgūt investīciju spēju un uzlabot darbinieku apstākļus. Viņš aicina saglabāt nozari, kurā, viņaprāt, palikuši strādāt vien patiesi aizrautīgi entuziasti.
