Igaunijas Finanšu ministrija: valsts uzņēmumu vadītājiem nav jādeklarē ekonomiskās intereses

Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi (Reformu partija) sniedza rakstisku atbildi Rīgikogu deputātam Aleksandram Čaplyginam (Centriskā partija), kurš vaicāja, kāpēc valsts uzņēmumu vadītāju ekonomiskās intereses netiek atklātas tādā pašā apjomā kā citu valsts lēmumu pieņēmēju intereses un kā sabiedrība var kontrolēt iespējamos interešu konfliktus.

Ligi atbildē norādīja, ka visas jau iesniegtās interešu deklarācijas ir publiskas un ar tām bez maksas var iepazīties Nodokļu un muitas departamenta elektroniskajā vidē pēc identifikācijas. Tomēr korupcijas novēršanas likums neparedz vispārēju pienākumu visiem valsts uzņēmumu vadītājiem iesniegt šādas deklarācijas. Šādu pienākumu var noteikt tikai tiem vadības institūciju locekļiem, kuriem ir tiesības rīkoties ar publiskiem līdzekļiem vai veikt pārkāpumu izmeklēšanu, un arī tad tas nav jāievieš, ja pastāv efektīvāki veidi korupcijas risku novēršanai.

Atšķirīgs tiesiskais statuss

Ministrs uzsvēra, ka uzņēmumu valžu locekļi nav publiskās varas nesēji un nepārvalda valsts naudu vai īpašumu, atšķirībā no ministriem, Rīgikogu locekļiem un citām amatpersonām, kurām savā darbībā jāvadās pēc publiskajām interesēm neatkarīgi no tā, vai tas valstij ir izdevīgi. Tieši šī atšķirība tiesiskajā statusā, darbības mērķos un attieksmē pret publisko varu, pēc Ligi teiktā, ir pamatā abu grupu atšķirīgajam regulējumam.

Ligi atgādināja, ka valsts uzņēmumu vadītāju darbību galvenokārt regulē Komerclikums, kas paredz atsevišķas prasības attiecībā uz vadītāju lojalitāti un interešu konfliktu novēršanu. Papildus tam iespējamos interešu konfliktus uzņēmumos kontrolē arī citos veidos — uzraudzību veic padomes un revidenti, uzņēmumos darbojas iekšējās kontroles sistēmas, bet padomju locekļu kandidātus iepriekš izvērtē Iecelšanas komiteja.

Ministrs atsaucās arī uz Ekonomikas un komunikāciju ministrijas viedokli, ka obligāta ekonomisko interešu deklarēšana varētu apgrūtināt piemērotu kandidātu meklēšanu valsts uzņēmumu padomēm — tā drīzāk neatklātu negodprātīgus kandidātus, bet varētu atbaidīt potenciāli piemērotus pretendentus. Jautājums par plašāka deklarēšanas pienākuma ieviešanu, pēc Ligi vārdiem, ir Tieslietu un digitālās attīstības ministrijas kompetencē.