Igaunijas izglītības ministre: naudas skolotāju algu celšanai valsts budžetā vienkārši nav

Igaunijas izglītības ministre Kristīna Kallasa (Eesti 200) sarunās par izglītības nozares darbinieku atalgojumu paziņojusi, ka valsts budžetā pašlaik nav līdzekļu skolotāju algu celšanai un ka jebkāds pieaugums iespējams vienīgi uz citu izdevumu samazinājuma rēķina. Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvis Reemo Voltri brīdinājis, ka skolotāji ir gatavi arī protesta akcijām.

Pēc Kallasas teiktā, pašreizējā ekonomiskajā situācijā papildu izdevumus budžetā ieplānot ir gandrīz neiespējami, jo ekonomikas izaugsmes radītie ieņēmumi sedz vien jau agrāk indeksēto izdevumu, piemēram, pensiju un aizsardzības jomas, pieaugumu. Tas nozīmē, ka papildu naudu izglītībai atrast ir ļoti sarežģīti — algu celšana būtu iespējama vienīgi, pārdalot līdzekļus no citām jomām.

Ministre par nereālu uzskata arodbiedrības prasību nākamgad paaugstināt skolotāju minimālo algu līdz vidējās algas līmenim valstī, tas ir, līdz 2312 eiro, norādot, ka vidējo algu tāpat nesaņem lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju. Viņa atzina, ka nauda ir skaitliski ierobežots resurss un šobrīd tās budžetā vienkārši nav, lai gan skolotāja darbs nākotnē sabiedrībai nesīs lielu atdevi.

Kallasa arī norādīja, ka papildus algu jautājumam jārisina augošā slodze uz skolotājiem, ko pastiprina bērnu ar īpašām vajadzībām skaita pieaugums. Viņa atsaucās uz PISA pētījuma datiem, kas rāda, ka Igaunijā ir Eiropā zemākais skolēnu un skolotāju attiecības rādītājs, kā arī daudz nelielu ģimnāziju, kas patērē ievērojamu daļu izglītībai paredzēto līdzekļu. Sākot ar 2028. gadu demogrāfisku izmaiņu dēļ skolā uzņemto bērnu skaits ik gadu samazināsies par 3000, kas mazinās pašvaldību dotācijas uz vienu skolēnu, no kuras tiek maksātas skolotāju algas.

Skolotāji vēlas ilgtermiņa skaidrību

Voltri uzsvēris, ka sarežģītā budžeta situācija nedrīkst nozīmēt piekāpšanos izglītības kvalitātē. Skolotāji sagaida, ka minimālā alga būs vismaz 2300 eiro vai tiks izpildīts priekšvēlēšanu solījums saglabāt vidējo skolotāju algu 120% apmērā no vidējās algas valstī. Ja skolotāju algas turpinās atpalikt no vidējās algas, kā tas noticis pašreizējās valdības laikā, tas būšot satraucošs signāls gan esošajiem, gan topošajiem skolotājiem un liecinās par profesijas nenovērtēšanu, kas var pazemināt izglītības kvalitāti — uz to norādījusi arī OECD PISA analīze.

Voltri teica, ka skolotāji ir gatavi kompromisiem un vajadzības gadījumā piekristu mazākam algu kāpumam, nekā prasa, ja budžeta stratēģija garantētu ilgtermiņa pārliecību par solījumu izpildi turpmākajos gados. Taču viņi nepiekristu situācijai, kad algas vispār netiktu celtas, kas nozīmētu tūlītēju atpalikšanu no vidējā algu pieauguma par pieciem līdz sešiem procentpunktiem. Viņš atgādināja, ka iepriekšējās streika laikā, neskatoties uz līdzīgi sarežģītu situāciju, tomēr izdevās panākt algas pieaugumu par 71 eiro, un piebilda, ka 14. septembrī pie Rīgikogu ēkas notiks izglītības darbinieku protesta akcija, nenoslēdzot iespēju arī turpmākām akcijām.

Grūta izvēle pašvaldībām

Saku pagasta finanšu dienesta vadītājs Randars Lohu norādīja, ka valsts noteiktā skolotāju minimālās algas būtiska celšana pašvaldībām rada sarežģītu situāciju attiecībā uz citu darbinieku atalgojumu. Saku pagastā skolotājiem jau tagad maksā algu pirms nodokļu nomaksas 2400–2500 eiro apmērā, kas pārsniedz vidējo algu valstī, taču pastāvīgais valsts spiediens prasa arvien vairāk līdzekļu. Ja skolotāju algas celtos vairāk par 10%, pašvaldība nevarētu tādā pašā mērā celt algas citu jomu, piemēram, interešu izglītības, darbiniekiem — kopumā ap 650 cilvēkiem, kuriem pašvaldība ik mēnesi izmaksā algu. Precīzāki skaitļi gaidāmi tuvāko nedēļu laikā pēc valsts budžeta sarunu rezultātiem. Pēc divām nedēļām izglītības darbinieki, valsts pārstāvji un pašvaldību speciālisti atkal tiksies, lai turpinātu pārrunas par skolotāju minimālo algu.