Igaunijas izglītības ministre: skolotāju algu celt budžetā nav no kā

Igaunijas Izglītības ministrija arodbiedrībām paskaidrojusi, ka pašreizējā valsts budžetā nav rezerves skolotāju algu paaugstināšanai — jebkurš kāpums nozīmētu līdzekļu novirzīšanu no citām jomām. Izglītības darbinieku arodbiedrība brīdinājusi, ka skolotāji gatavi rīkot darba pārtraukumus.

Izglītības ministre Kristīna Kallasa (Eesti 200) skaidroja, ka ekonomiskās izaugsmes radītie ieņēmumi jau tiek novirzīti iepriekš indeksētiem izdevumiem, piemēram, pensijām un aizsardzībai, tāpēc papildu naudu izglītībai atrast esot ārkārtīgi grūti. Algu kāpumu varētu plānot tikai tad, ja nauda tiktu ņemta no citas jomas, uzsvēra ministre.

Ministre par nereālu uzskata arodbiedrības prasību nākamgad paaugstināt skolotāju minimālo algu līdz Igaunijas vidējai algai — 2312 eiro, norādot, ka lielākā daļa iedzīvotāju vidējo algu nesaņem, lai gan atzīst skolotāja darba lielo nozīmi sabiedrībai.

Kallasa arī min pieaugošo skolotāju darba slodzi, ko pastiprina arvien lielāks skolēnu ar īpašām vajadzībām skaits. Pēc jaunākajiem PISA rezultātiem Igaunijā ir zemākā skolēnu un skolotāju attiecība Eiropā, kā arī daudz mazu vidusskolu, kas patērē lielu daļu izglītības finansējuma. Demogrāfisku izmaiņu dēļ no 2028. gada skolā uzņemto bērnu skaits ik gadu samazināsies par 3000, kas mazinās pašvaldībām pieejamo finansējumu skolotāju algām.

Skolotāji vēlas ilgtermiņa skaidrību

Arodbiedrības pārstāvis Reemo Voltri uzsvēra, ka sarežģītā budžeta situācija nedrīkst mazināt izglītības kvalitāti. Skolotāju minimālā prasība esot 2300 eiro minimālā alga vai priekšvēlēšanu solījuma izpilde par vidējās algas saglabāšanu 120% apmērā no valsts vidējās. Voltri brīdināja, ka algu atpalicība no valsts vidējās sūta bīstamu signālu par profesijas nenovērtēšanu un var pasliktināt izglītības kvalitāti.

Skolotāji esot gatavi kompromisiem un pieņemtu mazāku kāpumu, ja budžeta stratēģija sniegtu ilgtermiņa skaidrību par solījumu izpildi, taču nepiekritīs relatīvam algas kritumam. Voltri atgādināja, ka iepriekšējā streika rezultātā panākts 71 eiro liels pieaugums pat situācijā, kad tas šķitis neiespējams, un 14. septembrī pie Riigikogu notiks izglītības darbinieku demonstrācija. Nepieciešamības gadījumā jauni darba pārtraukumi netiek izslēgti.

Pašvaldībām grūta izvēle

Saku pagasta finanšu dienesta vadītājs Randars Lohu norādīja, ka straujš valsts noteiktais minimālās algas kāpums rada spiedienu pašvaldībām attiecībā uz citu darbinieku algām. Saku skolotāji jau saņemot 2400–2500 eiro bruto, kas pārsniedz valsts vidējo, taču nacionālais spiediens prasa papildu resursus, kas var atstāt bez algas pielikuma pārējos aptuveni 650 pašvaldības darbiniekus. Pašvaldības gaidot precīzākus skaitļus no valsts budžeta sarunām, kas noskaidrosies vēlāk šomēnes. Izglītības darbinieki, valsts un pašvaldību pārstāvji atkal tiksies pēc divām nedēļām.