Igaunijas komentētājs: valstij jādod ierēdņiem tiesības neradīt netaisnīgus sodus
Igaunijas publiskā radio Vikerraadio komentētājs Imre Kāss aicina ļaut pārvaldes iestādēm atteikties no acīmredzami netaisnīgiem lēmumiem. Kā piemēru viņš min māti, no kuras sociālās apdrošināšanas iestāde pieprasa atmaksāt vismaz 1960 eiro uzturlīdzekļu pabalsta.
Igaunijas sabiedriskā radio Vikerraadio ikdienas komentārā autors Imre Kāss (Imre Kaas) pauž viedokli, ka valstij jāmaina attieksme pret iedzīvotājiem, kuri formālu noteikumu dēļ nonāk neizdevīgā situācijā. Viņš uzskata, ka ierēdņiem likumā būtu jādod rīcības brīvība lietās, kurās šobrīd viņiem tās nav.
Komentāra autors atzīst, ka pārvaldes iestādēm jārīkojas atbilstoši spēkā esošajam likumam. Tomēr, viņaprāt, rezultātam vienmēr jābūt samērīgam, humānam un saprātīgam. Viņš norāda, ka atsauce uz iespēju iesniegt administratīvo sūdzību vai vērsties tiesā ne vienmēr ir reāla, jo ne visiem ir spēks, zināšanas un līdzekļi tiesāties. Turklāt administratīvās apstrīdēšanas process kompromisam atstāj maz vietas.
Autors min arī mākslīgā intelekta izmantošanu. Iestādes jau tagad saņem daudz ar MI sagatavotu sūdzību un iesniegumu, bet tiesas brīdinājušas, ka tērzēšanas roboti var minēt neesošus zinātniskus darbus, tiesību normas un Augstākās tiesas spriedumus. Sūdzība ar šādām kļūdām var tikt uzskatīta par mēģinājumu maldināt tiesu, un iesniedzējam var piemērot naudas sodu.
Piemērs: māte un uzturlīdzekļi
Kāss atsaucas uz laikraksta Eesti Ekspress aprakstīto gadījumu. Māte tiesā pieprasīja uzturlīdzekļus no bērna tēva, bet tiesvedības laikā Sociālās apdrošināšanas pārvalde viņai izmaksāja uzturlīdzekļu pabalstu. Pēc diviem gadiem iestāde pieprasīja naudu atmaksāt nevis tēvam, bet mātei. Iemesls bija formāls: puses tiesā bija panākušas izlīgumu, un tēvam nebija jāmaksā uzturlīdzekļi atpakaļejoši. Pirmās instances tiesa nostājās valsts pusē. Māte izlīgumam piekrita pēc paša tiesas ieteikuma.
Ja pārvaldes prasību apstiprinās visas tiesu instances, sievietei būs jāmaksā vismaz 1960 eiro. Sociālo lietu ministrija jau sākusi risināt problēmu ar likuma grozījumiem. Autors tomēr norāda, ka likumu pārrakstīšana nav vienmēr praktiskākais risinājums, un iesaka paredzēt iespēju iestādēm atteikties no netaisnīgiem lēmumiem, pirms tie nonāk tiesā.
Viņš uzskata, ka nelielu un tīšuma nebijušu pārkāpumu gadījumā procedūrai jāļauj beigties bez administratīvām sekām, un iestādēm šāda rīcības brīvība būtu ne tikai jāatļauj, bet jāpieprasa.
