Igaunijas parlamenta Finanšu komisija izskatījusi pusi no 2027. gada budžeta grozījumiem
Igaunijas parlamenta Riigikogu Finanšu komisija pirmdien izskatīja aptuveni pusi no 2027. gada valsts budžeta likumprojektam iesniegtajiem grozījumiem. Komisija atbalstīja valdības sagatavoto grozījumu paketi, tostarp 200 000 eiro volejbola izlasei.

Igaunijas parlamenta Riigikogu Finanšu komisija pirmdien, sēdē, kurā piedalījās visi 10 komisijas locekļi, izskatīja aptuveni pusi no 2027. gada valsts budžeta likumprojektam iesniegtajiem grozījumiem. Šis posms noteiks, kuri priekšlikumi tiks nodoti balsojumam parlamenta plenārsēdē, kur budžets tiks pieņemts.
Komisijas priekšsēdētāja Annelija Akkermane (Reformu partija) sacīja, ka ar sēdes gaitu ir apmierināta. Komisija apstiprināja visaptverošu grozījumu, ko sagatavojusi valdība, bet iesniegusi Finanšu komisijas vārdā. Tas paredz 200 000 eiro valsts volejbola izlasei par sasniegumiem.
Komisija pati sagatavoja arī grozījumu, kas speciālās aprūpes pakalpojumiem piešķir papildu 7,47 miljonus eiro. Tas šo pakalpojumu finansējumu palielina par 13 procentiem; šim mērķim jau ir piešķirti 57 miljoni eiro.
Kas notiks ar pārējiem priekšlikumiem
Lielāko daļu pārējo grozījumu, galvenokārt opozīcijas iesniegtos, komisija nosūtīja uz plenārsēdi bez komisijas atbalsta. Tos joprojām var izlemt balsojumā zālē. Lai priekšlikumu nodotu balsojumam, komisijā tam jāsaņem vismaz divas balsis „par”. Daži grozījumi šo slieksni nesasniedza, bet citi neatbilda juridiskajām prasībām, un tie tiks svītroti no saraksta.
Akkermane norādīja, ka grozījumi, kuri plenārsēdē gūst lielāku atbalstu nekā pretestību, jāiekļauj budžetā. Tāpēc svarīgi, lai balsojumam netiktu nodoti juridiski neiespējami priekšlikumi. Kā piemēru viņa minēja naudas atņemšanu Veselības apdrošināšanas fondam, ko darba ņēmēji jau samaksājuši veselības apdrošināšanas iemaksās.
Strīds par Centristu partijas priekšlikumu
Vēl arvien diskusijas raisa opozīcijas Centristu partijas ideja savu grozījumu finansēšanai izmantot banku nodokli un progresīvo ienākuma nodokli. Pēc Akkermanes teiktā, pašlaik nav likumprojektu vai aprēķinu, kas liecinātu, ka šādi nodokļi varētu dot 100 miljonus eiro papildu valsts ieņēmumu. Viņa kritizēja partiju par to, ka tā nenosauc, kurš Igaunijā uzskatāms par bagātu, no kāda algas līmeņa un kāda būtu augstākā nodokļa likme.
Grozījumu izskatīšana turpināsies otrdien, bet budžeta otrā lasījums plānots trešdien. Iepriekšējā nedēļā tika atceltas divas ārkārtas Finanšu komisijas sēdes, jo trūka kvorumu.


