Igaunijas policija neapmierināta ar jauno kārtību brīdinājuma zīmju uzstādīšanai pie mobilajiem fotoradariem
No 1. augusta Igaunijā pie mobilajiem ātruma mērīšanas radariem obligāti jāuzstāda brīdinājuma zīmes. Policija norāda, ka zīmes var aizpūst vējš vai pārvietot ļaundari, tāpēc joprojām neskaidrs, vai sodi būs spēkā, ja zīmes brīdī pārkāpuma nebūs.
Igaunijā no 1. augusta stājies spēkā Ceļu satiksmes likuma grozījums, kas policijai uzliek par pienākumu uzstādīt brīdinājuma zīmes pirms mobilajām ātruma kontroles kamerām. Atbilstoši jaunajai kārtībai apdzīvotās vietās zīmei jāatrodas 150 līdz 300 metru attālumā no kameras, bet uz šosejas — 300 līdz 500 metru attālumā.
Policijas un robežsardzes departamenta ceļu uzraudzības dienesta vadītājs Tāvi Kirss norādījis, ka zīmes vieta tiks izvēlēta tā, lai tā atbilstu likumā noteiktajam diapazonam. Tomēr paši policisti par jauninājumu nav sajūsmā. Jau likuma apspriešanas laikā viņi brīdinājuši, ka pārnēsājamo zīmi var apgāzt vējš, to var pārvietot vai pat noslēpt kāds ļaundaris, un nav iespējams uzraudzīt katru zīmi.
Kirss atzīmējis, ka laikapstākļi var būt visdažādākie, un zīme var tikt apgāzta vai pārvietota. Viņš minējis gadījumu, kad policija atradusi savu zīmi gandrīz kilometru no sākotnējās atrašanās vietas, bet kamera visu laiku turpinājusi strādāt. Viņš skaidrojis, ka policists, kurš strādā ar mobilo kameru, atbild par to, lai tiktu iegūti pareizi dati par garām braucošajām automašīnām un lai dators un pati kamera darbotos. Viens cilvēks nespēj vienlaikus uzraudzīt vairākas vietas.
Joprojām atklāts jautājums, vai kameru izrakstītie sodi būs spēkā, ja pārkāpuma brīdī zīmes nebūs savā vietā. Iekšlietu ministrijas juriskonsulte Rīna Sillandi norādījusi, ka abām pusēm būs jāsniedz pierādījumi. Policija var apliecināt, ka zīme bija uzstādīta pareizi un vajadzīgajā attālumā, un to apstiprina protokols. Savukārt autovadītājs var iesniegt savus argumentus. Pagaidām esot grūti pateikt, kā prakse veidosies.
Zvērināts advokāts Indreks Sīriks neredz nopietnus riskus, jo pagaidu kontrole vienā vietā parasti ilgst ne vairāk kā divas līdz trīs stundas. Viņš vispār neuzskata par obligātu brīdināt autovadītājus par kamerām un nosaucis Rīgikogu lēmumu par populistisku soli. Pēc viņa domām, dažiem cilvēkiem patīk, ka policijas pilnvaras tiek ierobežotas, taču viņš neredz labumu ne tiesiskai valstij, ne ceļu satiksmes drošībai no šādu brīdinājuma zīmju uzstādīšanas. Viņš uzsver, ka vienmēr ir vieglāk pašam sekot līdzi savam ātrumam, nekā paļauties uz pretimbraucošu automašīnu mirgošanu vai kādas zīmes atgādinājumu par noteikumu ievērošanu.
