Igaunijas politiķis: valsts nevar izaugt uz nodokļu vai parāda rēķina
Igaunijas Reformu partijas politiķis Lauri Lāts brīdina, ka valsts ekonomiku var izvest no stagnācijas tikai ilgtspējīga izaugsme, nevis nodokļu celšana vai aizņemšanās, vienlaikus norādot uz strauji augošo valsts parādu.
Paides Domes festivālā notikušajā diskusijā par valsts finansēm politiķis Lauri Lāts pauda viedokli, ka Igaunijas ekonomikas problēmas nevar risināt vienkārši — paaugstinot nodokļus vai samazinot izdevumus. Pēc viņa domām, valstij ir jāatrod ceļš uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vienlaikus apturot straujo valsts parāda pieaugumu.
No 2021. līdz 2024. gada beigām Igaunijas ekonomika sarukusi par aptuveni 5,5 procentiem. 2025. gadā tā atgriezusies pie izaugsmes, taču tā bijusi vien ap 0,5 procentiem, bet šogad prognozēta izaugsme ap 2 procentiem vai vairāk. Lāts uzsver, ka svarīga ir nevis pati izaugsme, bet tās kvalitāte — vai tā balstīta eksportā, produktivitātē un privātajās investīcijās, vai tikai valdības tēriņu un patēriņa pieaugumā.
Nodokļu slogs pārnests uz patēriņu
Politiķis norāda, ka Igaunijas nodokļu sistēma stipri balstīta patēriņa aplikšanā ar nodokļiem — patēriņa nodokļi veido aptuveni 39 procentus no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju ap 27 procentiem, savukārt kapitāla nodokļi Igaunijā veido tikai apmēram 8,5 procentus pret ES vidējiem vairāk nekā 20 procentiem. Pēdējos gados PVN likme celta no 20 līdz 24 procentiem, ieviests transportlīdzekļu nodoklis, kā arī paaugstināti akcīzes nodokļi. Lāts atgādina, ka viņa partija vairākkārt piedāvājusi samazināt PVN pamatpārtikas precēm, jo augstāki patēriņa nodokļi visvairāk skar zemāku ienākumu iedzīvotājus.
Kā vienu no risinājumiem politiķis min iespēju ieviest papildu nodokli banku sektoram, atsaucoties uz Latvijas un Lietuvas pieredzi, kur šāds nodoklis jau darbojas.
Strauji augošs valsts parāds
Igaunijas vispārējās valdības parāds no 8,6 procentiem no IKP 2019. gadā pieaudzis līdz 24,1 procentam 2025. gadā, un pēc pašreizējām prognozēm līdz desmitgades beigām varētu tuvoties 40 procentiem no IKP. Lāts uzsver, ka problēma nav pats parāda līmenis, kas Eiropas mērogā joprojām ir zems, bet gan tā pieauguma temps salīdzinājumā ar lēno ekonomikas izaugsmi.
Aizsardzības izdevumi, kas tuvojas 5 procentiem no IKP, pēc viņa domām, nav joma, kur būtu jāmeklē ietaupījumi. Tā vietā valstij jāpārskata pārējo budžeta izdevumu efektivitāte un jāatšķir kārtējie izdevumi no investīcijām infrastruktūrā, enerģētikas drošībā un pētniecībā. Lāts par mērķi 2031. gadam izvirza budžeta deficītu ap 1 procentu, ko panākt caur stabilu nodokļu vidi, mazāku birokrātiju un eksporta veicināšanu, nevis jauniem nodokļiem.
