Igaunijas skolotājs: Runāt igauniski nenozīmē mācīt igauniski
Igaunijas skolotājs Janno Jakobsons ERR komentārā aicina pāreju uz izglītību igauniski vērtēt pēc ikdienas mācību prakses: skolēniem jādod iespēja runāt valodā, bet pārbaudēm jābūt valodiski pieejamām.
Igaunijā notiekošā pāreja uz mācībām igauņu valodā ir viena no būtiskākajām pārmaiņām valsts izglītības sistēmā. Par to savā viedokļa rakstā Igaunijas sabiedriskā medija ERR portālā raksta Janno Jakobsons. Viņš norāda, ka pārejas nepieciešamību šobrīd neapšauba neviens, taču jautā, vai pieaugušie dara pietiekami, lai tā izdotos. Teksts ir autora viedoklis, nevis ziņu atstāsts.
Prasmes ir, pielietojums mēdz trūkt
Jakobsons min sarunas ar kolēģiem no dažādām skolām: problēma ne vienmēr ir skolotāju zināšanu trūkums, bet gan tas, kā esošās zināšanas izmanto ikdienas darbā. Viņš apraksta skolēnu, kurš visu dienu pavada igauniski vadītās stundās, bet pašam izdodas pateikt tikai dažus teikumus. Lai apgūtu valodu, skolēniem jābūt iespējai runāt, jautāt, skaidrot un kļūdīties. Sarežģītāku jēdzienu skaidrošana krievu valodā var šķist ātrāka, taču rada neatbilstību, ja pārbaudes darbs jāpilda igauniski.
Vērtējums un valodas sarežģītība
Autors atsaucas uz nesenajiem ceturtās klases valsts pārbaudes darbiem. Viņaprāt, igauņu kā otrās valodas darbā ņemts vērā skolēnu paredzamais valodas līmenis, bet dabaszinību darbā bija ievērojami sarežģītāka leksika, gari teksti un daudzdaļīgi jautājumi. Izglītības un jaunatnes pārvalde (Harno) skaidroja, ka uzdevumi atbilst mācību saturam, un ieteica nepietiekamu igauņu valodas prasmju gadījumā izvēlēties darbu krievu valodā. Jakobsons uzsver, ka šie skolēni jau trīs gadus mācās igauniski un krievu terminoloģiju var nezināt.
Atbalsts un atbildība
Pārejai pieejams atbalsts: metodikas centri, Igauņu valodas institūta programma "Keelesamm" un Tallinas Skolotāju nama centrs MEKK. Tomēr apgūto klasē jāpielieto pašiem skolotājiem. Autors uzskata, ka skolu vadībai jāvienojas par kopīgiem principiem, bet valstij jānodrošina jēgpilna uzraudzība. Viņš arī norāda, ka mājas valoda vai ģimenes stāvoklis nedrīkst kalpot par iemeslu zemākām prasībām pret skolēniem.
