Igaunijas valodu eksperte: mācīties valodas var no jebkuras vietas
Igaunijas Valodas institūta pārstāve Pille Pipara-Aksina uzsver, ka valodu apguve arvien vairāk pārceļas internetā, ļaujot mācīties neatkarīgi no dzīvesvietas. PISA 2025 rezultāti rāda, ka lielākā daļa Igaunijas skolēnu tic spēju attīstīšanas iespējai.
Igaunijas Valodas institūta valodu apguves attīstības nodaļas vadītāja Pille Pipara-Aksina rakstā norāda, ka valodu mācīšanās arvien vairāk notiek tiešsaistē, dodot skolēniem lielāku brīvību izvēlēties mācību laiku un formātu.
Viņa atsaucas uz jaunākajiem PISA pētījuma rezultātiem, kas atklāj iepriecinošu tendenci — 83 procenti aptaujāto 15 gadus veco Igaunijas skolēnu tic, ka spējas nav nemainīgas un tās var attīstīt. Pēc autores domām, šāda pārliecība ir svarīga mācību procesā, jo tās trūkums var kļūt par nopietnu šķērsli, piemēram, liekot pusaudzim priekšlaicīgi atteikties no precīzajām zinātnēm.
Tiešsaistes risinājumi paplašina iespējas
Onlīna mācību rīki palīdz gan cilvēkiem, kas dzīvo tālu no lielākiem centriem, gan tiem, kas pagaidu vai citu iemeslu dēļ izvēlas mācīties attālināti. Formāta izvēle — vai tā būtu patstāvīga mācīšanās ar lietotni, grupu nodarbības pasniedzēja vadībā vai individuālas stundas — ir atkarīga no personīgajām vēlmēm un iespējām.
Autore uzsver, ka mācīšanās prasa piepūli neatkarīgi no tā, vai tā notiek klasē, tiešsaistes telpā vai lietotnē. Tehnoloģiju galvenā vērtība esot nevis pasniedzēja aizstāšana, bet gan rīku nodrošināšana regulārai patstāvīgai praksei — starpība starp valodas lietošanu divas reizes nedēļā stundā un ikdienas, kaut nelielu, iedziļināšanos esot ievērojama.
Runāšanas prasme veidojas ar lietošanu
Pipara-Aksina atzīst, ka tiešsaistes mācībās trūkst dzīvas saskarsmes, taču norāda, ka arī divas nodarbības nedēļā vien nav pietiekamas. Pieaugušajiem atbildība par valodas aktīvu lietošanu galu galā gulstas uz pašiem mācību dalībniekiem. Runāšanas iemaņas veidojoties, atkārtojot, kļūdoties un mēģinot no jauna, taču daudziem galvenais šķērslis esot vides trūkums, kur bez bailēm runāt igauniski.
Digitālie rīki šeit varot dot papildu iespēju — trenēt izrunu pirms reālas sarunas, atkārtot vārdu krājumu un klausīties pareizu runu. Autore secina, ka PISA 2025 pētījums atkal apliecinājis igauņu ticību izglītībai, un dzīvesvieta vai finansiālās iespējas vairs neesot tik izšķirošas valodu apguvē.
