Igaunijas Valsts kontrole: veselības aprūpes pieejamība turpina pasliktināties
Igaunijas Valsts kontroles gada ziņojums rāda, ka, neraugoties uz veselības izdevumu pieaugumu, pieeja speciālistiem nav uzlabojusies un ģimenes ārstu trūkums saasinās.
Igaunijas Valsts kontrole (valsts augstākā revīzijas iestāde) 5. novembrī publicētajā gada ziņojumā secinājusi, ka specializētās medicīniskās palīdzības pieejamība valstī nav uzlabojusies, kaut arī izdevumi veselības aprūpei ir būtiski pieauguši. Vienlaikus arvien asāk jūtams ģimenes ārstu trūkums.
Izdevumi pieauguši, pieņemšanu mazāk
Pēc iestādes datiem, no 2020. līdz 2025. gadam veselības aprūpes izdevumi palielinājušies aptuveni par 61 % un pērn pārsnieguši 3,3 miljardus eiro. Tomēr 2025. gadā ambulatoro speciālistu vizīšu bija par 8 % mazāk nekā 2019. gadā, lai gan Veselības kases (valsts veselības apdrošinātājs) izdevumi specializētajai palīdzībai šajā laikā auga aptuveni par 70 %.
- gada martā vairāk nekā 10 500 pierakstiem uz pirmreizēju speciālista vizīti bija jāgaida ilgāk par 60 dienām, un vairāk nekā trešdaļai šo pacientu – ilgāk par 90 dienām. Dažās ārstniecības iestādēs gaidīšana pie oftalmologa sasniedza 126–208 dienas.
Ģimenes ārsti un neatliekamā palīdzība
Pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem nav pastāvīga ģimenes ārsta: 2022. gadā aizvietojošo ārstu sarakstos bija aptuveni 72 500 cilvēku, bet tagad – gandrīz 110 700. Vairāk nekā pusei ģimenes ārstu ar savu pacientu sarakstu ir 60 gadu vecums vai vairāk.
Neatliekamās palīdzības nodaļās 2025. gadā vērsās vairāk nekā 452 000 reižu, tas ir gandrīz par 5 % vairāk nekā 2021. gadā. 58 % gadījumu atbilda zaļajai steidzamības kategorijai. Tas nenozīmē, ka palīdzība bija nepamatota, taču daļu šādu problēmu, ja būtu pieejamas alternatīvas, varētu risināt ārpus šīm nodaļām. Veselības kase norāda, ka šogad situācija uzlabojusies.
Reformu plāni pārsniedz iespējas
Valsts kontrole uzskata, ka reformu plāni pārsniedz sistēmas spējas tos īstenot: vienlaikus tiek izstrādāts pārāk daudz pārmaiņu, kam trūkst darbinieku, finansējuma un IT iespēju. Valsts kontrolieris Janārs Holms norādīja, ka jaunas reformas izsludināšanai ir maz jēgas, ja nav cilvēku, naudas vai iespējas izvērtēt, vai cilvēkam kļuvis labāk. Sociālo lietu ministrijai jānosaka, kuras pārmaiņas veikt vispirms un kuras atlikt.
Trūkst arī ilgtermiņa risinājuma veselības aprūpes finansēšanai. 2024. gadā iedzīvotāju pašu apmaksātā izdevumu daļa bija 21 %, bet ES vidējais rādītājs 2023. gadā – 15 %.
Ministrija atzinusi iebildumus par pamatotiem un turpina reformas. Prioritātes ir slimību profilakse, ciešāka medicīnas un sociālo dienestu sadarbība, ģimenes medicīnas attīstība un pienākumu sadalījuma precizēšana starp slimnīcām. Ministrijas vicekanclere veselības jautājumos Anika Lai norādīja, ka Rīgikogā (Igaunijas parlamentā) atrodas likumprojekts par medicīnas un sociālo pakalpojumu kopīgu organizēšanu.
