Ilma Nereta: 45 gadi botāniskajā dārzā, rozes un stirnu postījumi
Nacionālā botāniskā dārza dārzkope Ilma Nereta, kura rozēm veltījusi 45 gadus, stāsta par savu darbu, rožu šķirnēm un šogad īpaši smagajiem stirnu nodarītajiem postījumiem.

Ilma Nereta pēc 45 Nacionālajā botāniskajā dārzā nostrādātiem gadiem stāsta, ka naktī pamodināta bez vilcināšanās varētu pastāstīt par aptuveni 300 no 400 viņas pārziņā esošajām rožu šķirnēm. Viņa rūpējas par Lakstaugu floras sektoru, sarakstījusi grāmatas par rožu un ziemciešu kopšanu un ikdienā tiekas ar apmeklētājiem.
Botāniskajā dārzā Nereta nonāca studiju laikā, kad diplomdarbā pētīja priežu veselību Rīgā un Salaspilī. Viņa vāca skuju paraugus tūkstošos, un rezultāti apstiprināja, ka Rīgā piesārņojums ir lielāks. Pēc absolvēšanas 1982. gadā viņa tika norīkota darbā dārzā, sākumā Andra Zvirgzda laboratorijā, bet vēlāk pārņēma mežvīteņu kolekciju, kas slimības dēļ vairs nebija uzturama.
Rozes viņas dzīvē ienāca, strādājot ar selekcionāri Dzidru Riekstu, kura izveidoja 21 parka rožu šķirni, tostarp 'Ābeļziedu', 'Rītausmu', 'Sniedzi' un 'Zaigu'. Pirmā šķirne 'Ābeļzieds' radās 1968. gadā, bet pēdējās reģistrētas 2011. gadā, arī 'Maija' par godu Turaidas Rozei. Nereta atklāj, ka 'Rītausma' vienā ķekarā var veidot līdz 30 ziediem, kas zied no jūnija līdz oktobra vidum, un tā ir viena no retajām rozēm, kam smarža ir arī lapās.
Dārzkope sniedz padomu: roze jāstāda tā, lai potējuma vieta būtu 8–10 centimetrus zem augsnes virsmas. Tas palīdz krūmam veidot vairāk dzinumu un ziedu, kā arī pasargā to no sala un saules.
Runājot par augu modes tendencēm, Nereta piemin peoniju un flokšu atgriešanos. Viņa uzsver, ka ne vienmēr augu neaugšana kādā reģionā ir klimata dēļ — bieži vainojama nepareiza stādīšanas vieta. Kā piemēru viņa stāsta par klientiem, kuri smilšainajā Jūrmalas augsnē izveidoja bedres ar māla ieliktni, lai izaudzētu rozes.
Šogad dārzu īpaši smagi skārušas stirnas. Lielākajā novērotajā barā bijuši 14 dzīvnieki. Tās nograuž tulpes, rožu dzinumus, rododendru pumpurus, neļķes, dienziedes un flokšus. Rožu dārzā ar vairāk nekā 5000 stādiem apmeklētāji bieži jautā, kāpēc rozes apgrieztas, bet patiesībā tās apēdušas stirnas. Ilma norāda, ka problēmas risināšanai nepieciešams nopietns žogs vairāk nekā 300 metru garumā, kas pašlaik esot pārāk dārgs.
Neskatoties uz grūtībām, dārzkope savu darbu mīl. Arī brīvdienās viņa nāk apraudzīt jaunos potējumus, jo īpaši sezonas sākumā, kad tie sāk augt.


