Imre Kāss: Igaunijai vajadzīgi bargāki sodi atkārtotiem pārkāpējiem, nevis nejaušiem ātruma pārsniedzējiem
Igaunijas politiķis Imre Kāss aizstāv caurspīdīgu satiksmes uzraudzību, uzsverot preventīvu pasākumu nozīmi, nevis sodu par nelieliem ātruma pārsniegumiem, bet pieprasa stingrāku sodu sistemātiskiem pārkāpējiem.
Imre Kāss, sekojot diskusijām Igaunijas parlamentā par ātruma kamerām, norāda uz diviem pretējiem pasaules uzskatiem. Vieni atbalsta sodu bez brīdinājuma, uzskatot, ka „ja nepārkāp, nav no kā baidīties”. Otri akcentē iespēju izvairīties no pārkāpuma, tāpēc atbalsta brīdinājumus.
Kāss uzsver, ka automatizētā kontrole neņem vērā pārkāpuma iemeslus vai apstākļus, tāpēc viņš atbalsta pilnīgu pārredzamību. Veselīgās demokrātijās ir grūti attaisnot slēptu uzraudzību, kas gaida, kamēr cilvēks kļūdīsies. Caurspīdīga pārvalde neuzskata visus satiksmes dalībniekus par potenciāliem pārkāpējiem.
Viņš kritizē deputāta Andre Hanimēgi salīdzinājumu starp vardarbīgiem noziedzniekiem un ātruma pārkāpējiem, norādot, ka 50% fiksēto pārkāpumu ir nelieli – tikai 2–3 km/h pārsniegums. Šādi autovadītāji nav noziedznieki, atšķirībā no vardarbīgiem likumpārkāpējiem.
Kāss atzinīgi vērtē policijas praksi iepriekš informēt sabiedrību par lielām pārbaudēm, kas liecina par vēlmi samazināt pārkāpumu skaitu, nevis tikai iekasēt naudas sodus. Arī mobilo ātruma kameru darbības sliekšņa maiņa no 3 uz 6 km/h ir solis pareizajā virzienā.
Tomēr viņš atzīst, ka kritiķiem ir taisnība – pat neliels ātruma pārsniegums palielina bremzēšanas ceļu. Taču galvenais jautājums ir par infrastruktūras drošību. Piemēram, Tallinā, samazinot ātruma ierobežojumu centrā no 50 uz 40 km/h, samazinājās satiksmes troksnis un cietušo skaits.
Kāss uzsver, ka policijas stratēģija ir pareiza, taču jāspēj atšķirt dažādas situācijas. Pārāk liels ātrums tukšā šosejā nav salīdzināms ar to pašu pilsētvidē.
Aptaujājot autovadītājus, visbiežāk minētais iemesls ātruma pārsniegšanai ir plūsmas temps un apdzīšana. 21% respondentu pārkāpj, ja uzskata ierobežojumu par nepamatotu. Daudzi ieteica uzlabot ceļus, ieviest progresīvu nodokli vai soda punktu sistēmu.
Kāss piekrīt, ka patiesā problēma ir atkārtoti pārkāpēji. 2025. gada dati liecina par 37 500 ātruma pārkāpumiem patruļuzraudzībā un 311 000 – automātiskajās kamerās. Rekordisti fiksēti, braucot 220 km/h 90 km/h zonā. Viņš secina, ka nepieciešami bargāki sodi tieši atkārtotiem pārkāpējiem, nevis nejaušiem pārkāpējiem.
