Inga Šīna: vairāk pilna laika pasniedzēju stiprinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti
Latvijas augstākajai izglītībai nepieciešams palielināt pilna laika akadēmiskā personāla īpatsvaru, uzskata Inga Šīna. Viņa norāda, ka pasniedzēju loma mainījusies un no tās lielā mērā atkarīga augstskolu absolventu un valsts nākotne.
Inga Šīna publikācijā vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas Eurydice ziņojumā minēto mērķi – Latvija nospraudusi līdz 2027. gadam palielināt pilna laika akadēmiskā personāla īpatsvaru no 17,8 % līdz 50 %. Viņas ieskatā šis mērķis apliecina, ka studiju kvalitāti nosaka ne tikai programmas un tehnoloģijas, bet arī cilvēki, kas strādā ar studentiem.
Mūsdienās pasniedzējs vairs nav tikai zināšanu nodotājs, jo informācija ir pieejama viegli un ātri. Šīna akcentē nepieciešamību palīdzēt studentiem atrast un kritiski izvērtēt informāciju, kā arī pārvērst to praktiskās iemaņās. Pasniedzējs kļūst par mentoru, kas rosina diskusijas, sniedz atgriezenisko saiti un palīdz komercializēt zināšanas. Tāpat augstskolā jāapgūst pašvadīta mācīšanās, un pasniedzējs te ir ceļvedis.
Autore norāda, ka izdevīgi ir pasniedzēji, kas paši darbojas savā nozarē – uzņēmēji, juristi, ārsti, arhitekti. Pilna laika akadēmiskais personāls savukārt nodrošina nepārtrauktību pētniecībā un studiju programmu attīstībā. Ja pasniedzējs visu enerģiju velta vienai augstskolai, studenti viņu vieglāk sasniedz, un rodas ciešāks kolektīvs.
Šīna atzīmē, ka Latvijā ir daudz augstskolu un līdzīgu programmu, tāpēc ne vienmēr iespējams nodrošināt pilnu slodzi vienā vietā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aptuveni ceturtā daļa akadēmiskā personāla ir vecāki par 60 gadiem, tāpēc aktuāla būs jaunās paaudzes piesaiste.
Tāpat nepieciešama pasniedzēju profesionālā pilnveide mācību metožu, digitālo prasmju un tehnoloģiju jomā. Motivāciju neveido tikai atalgojums – svarīga ir interese, izaugsme un apziņa, ka darbs ir nozīmīgs. No pasniedzējiem atkarīgs, kādi būs absolventi un kāda būs Latvija nākotnē.
