Irānas vīrietis urīnizvadkanālā ievada superlīmi, lai apturētu nesaturēšanu — nepieciešama operācija
Kāds 41 gadu vecs vīrietis no Irānas divas nedēļas urīnizvadkanālā ievadīja superlīmi, cerot apturēt urīna nesaturēšanu, tomēr līme sacietēja un izraisīja nosprostojumu, kura dēļ bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Medicīniskā gadījuma aprakstā, ko pieminējis izdevums “Live Science”, vēstīts par kādu Irānas iedzīvotāju, kurš urīna nesaturēšanas traucējumu dēļ nolēma pašārstēties. Vīrietim šī problēma bija radusies aptuveni mēnesi pirms došanās pie speciālistiem, bet tā vietā, lai konsultētos ar ārstu, viņš izvēlējās urīnizvadkanālā ievadīt superlīmi, cerot, ka tādējādi izdosies apturēt urīna noplūdi.
Sākotnēji šķita, ka metode darbojas, tomēr pēc četrām dienām vīrieša stāvoklis pasliktinājās — urīna daudzums samazinājās un urinēšana kļuva sāpīga. Pat pēc līmes lietošanas pārtraukšanas uzlabojumu nebija. Kad viņš beidzot nonāca klīnikā, pacientam bija izteikts diskomforts, sāpes virs kaunuma kaula, ļoti vāja urīna strūkla un nespēja pilnībā iztukšot urīnpūsli.
Apskates laikā mediķi urīnizvadkanālā konstatēja cietu svešķermeni, bet atveres tuvumā — sacietējušas līmes atliekas. Cistoskopiju veikt nebija iespējams, jo urīnizvadkanāls bija nosprostots, tāpēc tika nolemts veikt ķirurģisku iejaukšanos. Operācijā ķirurgi veica aptuveni divus centimetrus garu griezumu un apmēram 15 minūtes skaloja urīnizvadkanālu ar trim litriem fizioloģiskā šķīduma, līdz izdevās atdalīt sacietējušo līmi un izņemt gandrīz desmit centimetrus garu, stienim līdzīgu veidojumu.
Pēc operācijas vīrietis piecas dienas atradās slimnīcā, bet vēl desmit dienas viņam bija nepieciešams katetrs. Lai novērstu infekciju, tika nozīmētas antibiotikas. Ārstēšana noritēja veiksmīgi — sešas nedēļas pēc operācijas vīrietis jau varēja urinēt normāli un nopietnas komplikācijas netika konstatētas. Tomēr ārstiem neizdevās noskaidrot, kas sākotnēji izraisījis urīna nesaturēšanu.
Gadījuma apraksta autori norāda, ka superlīmes ievadīšana urīnizvadkanālā ir ārkārtīgi reta. Medicīniskajā literatūrā iepriekš aprakstīti tikai trīs līdzīgi gadījumi, kuros arī bijusi nepieciešama endoskopiska vai ķirurģiska iejaukšanās. Speciālisti uzsver, ka svešķermeņu vai dažādu vielu ievadīšana urīnizvadkanālā var izraisīt nopietnus audu bojājumus un infekciju.
