Islandes noraidījums iesaldēt ES paplašināšanās cerības
Islandes vēlētāji referendumā noraidīja ES iestāšanās sarunu atsākšanu, radot vilšanos Briselē, kas cerēja, ka nedrošā pasaule padarīs bloku pievilcīgāku. Rezultāts izraisa jautājumus par ES pievilcību pat turīgām, jau labi integrētām valstīm.
Islande sestdien noraidīja iespēju atsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, kas kļuvis par negaidītu triecienu Briseles cerībām, ka pasaules nedrošība padarīs bloku pievilcīgāku. Balsojums bija ciešs, taču simboliski nozīmīgs — tas parāda, ka pat turīgas, jau ciešā sadarbībā ar ES esošas valstis neuzskata pilntiesīgu dalību par nepieciešamu.
Eiropas Savienības vadība pēdējos gados ir cerējusi, ka Krievijas karš Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa vadītā globālās kārtības grozīšana, tostarp draudi attiecībā uz Grenlandi, liks vairāk valstu meklēt patvērumu zem ES jumta. Islandes atgriešanās pie sarunu galda tika uztverta kā šāda scenārija apliecinājums, taču referenduma iznākums šo pieņēmumu apgāzis.
ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirms balsojuma pauda, ka pozitīvs rezultāts apstiprinātu bloka pieaugošo pievilcību mainīgajā pasaulē. Pēc referenduma Eiropas Komisijas reakcija bija apvaldīta — tā paziņoja, ka “ņem vērā” rezultātu un turpinās ciešu sadarbību ar Islandi. Vienlaikus kāds diplomāts no kandidātvalsts to raksturoja kā smagu triecienu paplašināšanās ambīcijām un ES tēlam kopumā, norādot, ka Eiropas galēji labējie un eiroskeptiskie līderi jau izmantojuši rezultātu savu argumentu stiprināšanai.
Islandes iedzīvotāju noraidošā balsojuma pamatā bija bažas par zvejniecības tiesībām, suverenitāti un ekonomiku, kā arī apziņa, ka valsts jau bauda lielāko daļu ES priekšrocību, būdama Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas locekle. Lai gan drošības jautājumi tika uzskatīti par galveno argumentu par labu dalībai, bijušais Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons norādīja, ka valsts jau ir NATO dibinātāja un tai ir ilgstošs divpusējs drošības līgums ar ASV, tāpēc Trampa radītie draudi nav pietiekams pamats atteikties no suverenitātes.
Rezultāts varētu ietekmēt arī citu kandidātvalstu — Moldovas, Ukrainas, Albānijas un īpaši Melnkalnes — virzību uz dalību, jo daži diplomāti sagaida, ka Brisele tagad vēl vairāk koncentrēsies uz šo valstu iestāšanās procesa paātrināšanu.
