ISW: Krievija pilnveido dronus, lai apsteigtu Ukrainas pretgaisa aizsardzību
ASV domnīca ISW ziņo, ka Krievija modernizē trieciena un izlūkošanas dronus, meklējot veidus, kā nodarīt maksimālu kaitējumu Ukrainai, kamēr tās pretgaisa aizsardzība nav pielāgojusies jaunajiem draudiem.
ASV bāzētā domnīca Institute for the Study of War (ISW) savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka Krievijas spēki aktīvi uzlabo bezpilota lidaparātu modeļus, lai nodarītu iespējami lielāku postu Ukrainas infrastruktūrai un karaspēka pozīcijām, kamēr Ukrainas pretgaisa aizsardzība vēl nav spējusi izstrādāt efektīvus pretpasākumus pret jaunajām tehnoloģijām.
Modernizēts "Geraņ-4"
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde 5. oktobrī paziņojusi, ka Krievija uzlabojusi tālas darbības trieciena drona "Geraņ-4" optisko navigācijas sistēmu, kompasu un kaujas galviņu. Izmaiņas atvieglo drona autonomu mērķēšanu un lidošanu apstākļos, kad pretī tiek izmantoti radioelektroniskās cīņas līdzekļi. Izlūkdienests arī apstiprinājis, ka jaunākajās "Geraņ" versijās ieviesta specializēta kumulatīvi sprādzienbīstama kaujas galviņa, kas paredzēta izturīgu tērauda un betona konstrukciju, tostarp vanšu tiltu, iznīcināšanai.
Jauns izlūkošanas dronis
Tajā pašā dienā Ukrainas Bruņoto spēku 8. armijas korpuss ziņojis, ka pārtvēris jaunu Krievijas izlūkošanas dronu "Molņija-13", kas ir pusotru reizi lielāks par iepriekšējām versijām un aprīkots ar četriem dzinējiem.
ISW secinājumi
Analītiķi uzskata, ka Krievija cenšas ieviest jaunus, pret traucējumiem noturīgākus un bīstamākus trieciena dronu modeļus, kamēr Ukraina vēl nav izstrādājusi efektīvu aizsardzību pret tiem. ISW norāda, ka šo darbību mērķis ir rudenī bojāt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru un loģistiku, gatavojoties plašai triecienu kampaņai ziemā.
Ukraina no savas puses strādā pie aizsardzības risinājumiem — plānots būvēt automatizētus torņus ar lielkalibra ložmetējiem dronu notriekšanai. Militārais eksperts Pavlo Narožnijs atzīmējis, ka cīņā pret "Shahed" tipa droniem panākts lūzuma punkts — notriekšanas efektivitāte pieaugusi no 60 līdz 83 procentiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās kopš 2022. gada 24. februāra, bet karš starp valstīm ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karadarbību Donbasā.
