Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas: Netanjahu un Eizenkota bloki cīnās ar vienādām izredzēm
Izraēlā 27. oktobrī notiek Knesetas vēlēšanas, kurās aptaujas liecina, ka ne premjerministra Benjamina Netanjahu, ne viņa pretinieku bloks nevar cerēt uz absolūto vairākumu. Rezultāts var noteikt 77 gadus vecā politiķa karjeras turpinājumu un valsts nākamo kursu.
Izraēlā otrdien, 27. oktobrī, notiek parlamenta vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nedz ilggadējā premjerministra Benjamina Netanjahu nometne, nedz viņa pretinieku bloks nevar cerēt uz absolūto vairākumu. Rezultāts noteiks, vai Netanjahu, kurš gandrīz 20 gadus ir bijis ietekmīgākais politiķis valstī, paliks pie varas, un kāda būs Izraēlas politika pēc vairākiem reģionu destabilizējušiem kariem.
Likmes ir augstas
Neveiksmīgs rezultāts varētu pielikt punktu 77 gadus vecā Netanjahu karjerai. Bijušais premjerministrs Ehuds Olmerts, kas agrāk bija Netanjahu sabiedrotais, bet tagad ir viņa sāncensis, uzskata, ka nekad agrāk uz spēles nav bijis likts tik daudz: sākot no valsts drošības līdz demokrātisko institūciju nākotnei un Izraēlas reputācijai pasaulē. Pēc kariem, kas satricinājuši pasaules ekonomiku, starptautiska uzmanība ir pievērsta arī šīm vēlēšanām.
Pretinieku pārmetumi un atbalstītāju argumenti
Netanjahu pretinieku priekšgalā ir bijušais bruņoto spēku virspavēlnieks Gadi Eizenkots. Viņa nometne uzskata, ka premjeram jāuzņemas atbildība par 2023. gada 7. oktobra uzbrukumu, kad teroristu grupējums „Hamās” un citi bruņoti grupējumi uzbruka Izraēlas dienvidiem, nogalinot vairāk nekā 1200 cilvēku un nolaupot 251, kurus aizveda uz Gazas joslu. Pretinieki kritizē arī nespēju kaujas lauka panākumus pārvērst diplomātiskos. Eizenkots, kura dēls un divi radinieki gāja bojā kaujās, par Netanjahu teicis: „Viņš piedāvā mūžīgu karu.”
Netanjahu atbalstītāji savukārt norāda, ka valsts vadība smagā laikā īstenojusi triecienus pret „Hamās”, Libānas grupējumu „Hizbollah” un Irānu, un apgalvo, ka viņu pievīla armijas vadība. Premjers kampaņā apgalvojis, ka pretinieki izveidotu Palestīnas valsti blakus Izraēlai, ko viņa galvenie sāncenši noliedz.
Koalīciju veidošana
Izraēlieši balso par partijām, nevis atsevišķiem kandidātiem, un neviena partija vēl nekad nav pati ieguvusi vairākumu, tāpēc nepieciešamas koalīcijas. Tā kā arābu partijas kampaņā bijušas aktīvas, ir liela iespēja, ka neviens no galvenajiem ebreju blokiem vairākumu neiegūs. Tad varētu sekot nedēļām vai mēnešiem ilgas sarunas starp aptuveni duci parlamentā prognozēto partiju.
Gan Netanjahu sabiedrotie, gan Eizenkota bloks noraida valdību kopā ar arābu partijām. Iespējami scenāriji ir vienotības valdība, Eizenkota valdība ar arābu partiju atbalstu no ārpuses vai jaunas vēlēšanas nākamā gada sākumā, līdz tam atstājot Netanjahu amatā. Eizenkots apgalvo, ka nestrādās Netanjahu valdībā.
