Jaunais Imigrācijas likums: astoņas papildu izmaiņas ārzemniekiem un uzaicinātājiem
15. septembrī spēkā stājies jaunais Imigrācijas likums papildus jau zināmajām izmaiņām ievieš stingrākas valodas prasības, jaunu integrācijas programmu un vienotu pastāvīgās uzturēšanās statusu. Likums Saeimā tika pieņemts atkārtoti pēc Valsts prezidenta otrreizējās caurlūkošanas.
- gada 15. septembrī spēkā stājies jaunais Imigrācijas likums, ko Saeima augustā pieņēma otro reizi pēc tam, kad Valsts prezidents jūnijā nodeva to parlamentam atkārtotai caurlūkošanai. Galvenie iebildumi bija saistīti ar nepietiekamiem ierobežojumiem investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmā, un šīs nepilnības likumā tika novērstas.
Stingrākas valodas prasības
Agrāk dokumentus varēja iesniegt latviešu, angļu, krievu, franču vai vācu valodā. Tagad robežas šķērsošanai, vīzai vai pirmajai termiņuzturēšanās atļaujai dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā, bet atkārtotai vai pastāvīgai uzturēšanās atļaujai — tikai latviešu valodā. Uzaicinātājam visa informācija jāsniedz vienīgi latviski.
Citi jaunumi
Turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva par vīzas atteikuma vai anulēšanas apstrīdēšanu, taču to atmaksās, ja lēmumu atceļ. Ieviesta arī agrīnās integrācijas programma — ārzemniekiem ar termiņuzturēšanās atļaujām, kas kopā sasniedz vismaz 18 mēnešus, būs jāapgūst Latvijas kultūras un vēstures kurss un latviešu valoda A1 līmenī, ar noteiktiem izņēmumiem; šī prasība stāsies spēkā 2027. gada 31. decembrī un tā būs jāapmaksā pašam ārzemniekam.
Likums apvieno divus līdzšinējos pastāvīgās uzturēšanās statusus vienā — turpmāk piešķirs Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, saglabājot piecu gadu uzturēšanās un A2 valodas prasību, kā arī pievienojot kultūras un vēstures kursa nosacījumu.
Vienlaikus izbeigtas saimnieciskās darbības veicēja un individuālā komersanta uzturēšanās atļauju programmas — jaunus pieteikumus uz šī pamata vairs nepieņem. Jaunuzņēmumu programma savukārt kļuvusi pieejamāka, jo ierobežojumi turpmāk attieksies tikai uz valstīm, kurām noteiktas papildu pārbaudes.
Ārvalstu studentiem no valstīm, kas nav NATO dalībvalstis, vairs nebūs iespējas saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes locekļiem, izņemot doktorantus. Mainīts arī termiņš, kādā uzaicinātājam jāziņo PMLP par izmaiņām — no trim līdz piecām darbdienām.
/nginx/o/2026/09/14/17918313t1hca7d.jpg)
