Jaunajā Saeimā 95 no 100 deputātiem ir augstākā izglītība
Latvijas Televīzijas apkopotie dati rāda, ka 15. Saeimas sasaukumā augstākā izglītība ir 95 deputātiem. Visbiežāk deputāti studējuši ekonomiku, uzņēmējdarbību un vadību.
Jaunievēlētajā 15. Saeimā, Latvijas parlamentā, augstākā izglītība ir 95 no 100 deputātiem. Tas izriet no Latvijas Televīzijas apkopotās informācijas, ko citē ziņu portāls LSM. Visbiežāk deputāti studējuši ekonomiku, uzņēmējdarbību un vadību – šajās jomās iegūta aptuveni trešdaļa no visiem uzskaitītajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.
Izglītības struktūra
Četriem deputātiem ir vidējā izglītība, bet vienam – pamatizglītība. Otra plašāk pārstāvētā joma ir jurisprudence. Parlamentā ir arī vēstures, filoloģijas, mākslas, mūzikas, inženierzinātņu un citu nozaru speciālisti.
Saeimā ir septiņi deputāti ar doktora grādu: Andris Skride, Edvīns Šnore, Mārtiņš Hirša, Andris Sprūds, Jana Simanovska, Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere. Daļa deputātu izglītību papildinājuši nesen – šogad grādus ieguvuši Līga Meņģelsone, Jānis Vitenbergs un Jevgēnija Šafraneka.
Atsevišķu deputātu profesija parlamenta kontekstā ir neparasta: Jānis Urtāns ir kuģa vadītājs, Česlavs Batņa – diriģents, bet Andrejs Svilāns – augu fiziologs.
Zināšanas parlamenta darbā
Deputāti norādījuši, ka savas zināšanas plāno izmantot Saeimas darbā. Guntars Vītols no "Apvienotā saraksta", kuram ir maģistra grāds ekonomikā, vēlas pievērsties finanšu un ekonomikas jautājumiem. Roberts Žemaitis no "Latvija pirmajā vietā" plāno padziļināti izpētīt elektroenerģijas biržas "Nord Pool" darbību. Krista Burāne no "Progresīvajiem" kā prioritātes minējusi kultūru un dabas aizsardzību.
Eksperti: diploms nav garantija
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka ekonomiskā izglītība varētu noderēt pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, jo palīdz izprast finanšu procesus. Viņa norāda, ka augstākā izglītība var paplašināt redzesloku un analītiskās spējas, taču pati par sevi negarantē kvalitatīvus lēmumus.
Politologs Romāns Gagunovs uzsver, ka diploms automātiski nenodrošina politisko kompetenci. Viņaprāt, deputātiem nepieciešamas arī pamatzināšanas politikā un jurisprudencē, jo ikdienas darbs lielā mērā saistīts ar likumprojektu izskatīšanu.
