Sociālajos tīklos strīdas par 220 000 eiro dzīvokļiem Mārupē

Sociālajos tīklos Latvijā šonedēļ izvērsusies diskusija par nekustamā īpašuma cenām: kāds lietotājs jautājis, kas ir tie cilvēki, kuri Mārupes novadā, pie Rīgas, gatavi maksāt 220 000 eiro par 69 kvadrātmetru dzīvokli. Jautājums atklāj, cik dažādi iedzīvotāji vērtē mājokļu pieejamību valstī, kur cenas turpina celties.

Viedokļi par to, kas var atļauties pirkumu

Daļa komentētāju uzskata, ka šādi dzīvokļi paredzēti uzņēmējiem, nevis parastiem darba ņēmējiem. Citi norāda, ka pirkums iespējams, ja ir labi ienākumi vai ģimenes atbalsts. Kāds dalībnieks atzīmē, ka daudziem pircējiem visi mūža uzkrājumi aiziet pirmajai iemaksai. Viņš piedāvā arī savu principu: primārās dzīvesvietas vērtībai jābūt ne vairāk kā 10% no mājsaimniecības neto bagātības. Tas ir viņa paša noteikums, nevis vispārpieņemta norma.

Hipotēka pret īri

Diskusijā sadursmē nonāca divas nostājas. Vieni hipotekāro kredītu dēvē par verdzību uz mūžu, citi uzskata, ka labāk maksāt bankai un iegūt īpašumu, nevis līdz pensijai maksāt īres naudu. Kāda komentētāja savukārt norāda uz finanšu pratību, apgalvojot, ka pazīst cilvēkus, kas ar algotu darbu iegādājušies vairākus īpašumus bez kredītiem. Vēl kāds pievērsis uzmanību Mārupes straujai apbūvei ar daudzdzīvokļu namiem, kas, viņaprāt, maina novada raksturu.

Ko rāda skaitļi

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1886 eiro mēnesī jeb aptuveni 1401 eiro pēc nodokļiem; mediāna – 1527 eiro bruto un 1168 eiro neto. Mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 11,4%: lietoto mājokļu – par 13,3%, jauno – par 1,7%.

Dzīvoklis par 220 000 eiro nozīmē aptuveni 3188 eiro par kvadrātmetru. Ar 20% pirmo iemaksu (44 000 eiro) bankā būtu jāaizņemas 176 000 eiro. Pie 30 gadu termiņa un 4,5% gada likmes mēneša maksājums būtu ap 892 eiro, jeb aptuveni trešdaļa no diviem vidējiem ienākumiem, un tam vēl pieskaitāmi komunālie, apsaimniekošanas un apdrošināšanas izdevumi.