Jaunlugā "Supposing:" mūsdienu sieviete pārdzīvo senās Grieķijas lāstu

Edinburgas Traverse teātrī līdz 30. augustam skatāma jauna luga "Supposing:", ko sarakstījusi un iestudējusi Zinnie Harisa. Izrādes scenogrāfija ir apzināti askētiska — tukšā telpā uz grīdas atzīmēts vienīgi balti iezīmēts aplis, kas kalpo gan kā ietves bedre, kurā sieviete vārdā Sallija iekrīt, gan kā virtuve, kurā viņa savam vīram Ričardam atzīstas: "Man šķiet, ka esmu nolādēta."

Aplis simboliski iezīmē arī attiecības starp abiem galvenajiem varoņiem, kurus atveido aktieri Nikola Kūpere un Ričards Konlons — pāris, kas vēlas tuvoties, bet lāsta atklāsmes dēļ pastāvīgi tiek atgrūsts viens no otra. Lugā paliek neatbildēts jautājums, vai Sallija, mūsdienīga, reliģiski neticīga sieviete, kas tic tikai faktiem, piedzīvo psihisku sabrukumu, vai arī viņai patiešām atklājas nākotnes redzējumi.

Sengrieķu motīvi mūsdienu kontekstā

Sallijas galvā atskan 17 balsu grieķu koris, kas viņu vajā līdzīgi sirdsapziņas balsij. Meklējot atbildes, viņa pēta satīrus, traģēdijas un upurēšanas rituālus, pat mēģina veikt lībāciju ar ūdeni, sāli un vīnu, cerot, ka tas palīdzēs. Pati sieviete ar ironiju atzīst savu līdzību ar tādām antīkās mitoloģijas varonēm kā Medeja, Klitemnestra un Penelope, lai gan šo salīdzinājumu absurdums rada arī vienu no lugas komiskākajiem brīžiem.

Sallijas biežās atsauces uz grūtniecībām un spontāniem abortiem norāda uz nenoteiktu nākotni. Sabiedrībā, ko skar politiskais ekstrēmisms, viņai parādās vīzijas par rasistisku kaimiņu un bēgli, kura mājoklis kļuvis par labējo protestētāju mērķi. Recenzents secina, ka mūsdienu satraucošajos laikos, iespējams, nepieciešams tieši sengrieķu traģēdijām raksturīgais dziļais dusmu spēks, tomēr lugas noslēgums pieļauj arī iespēju sadziedēt sabiedrības plaisas.