Jauns pētījums: Floresas hobiti nebija lielu medījumu mednieki, bet gan maitēdāji
Zinātnieki atklājuši, ka Homo floresiensis, sauktie par hobitiem, barojās ar komodo pūķu atstātajām pundurziloņu mirstīgajām atliekām, nevis paši medīja. Tas liek apšaubīt līdzšinējos pieņēmumus par šīs izmirušās cilvēku radinieku sugas izcelsmi un spējām.
Līdz apmēram pirms 60 000 gadu Indonēzijas salā Floresā mita neliela auguma cilvēku radinieki – Homo floresiensis, neoficiāli dēvēti par hobitiem. Viņi dalīja salu ar komodo pūķiem, pundurziloņiem (Stegodon) un milzu žurkām. Agrāk tika uzskatīts, ka hobiti medījuši pundurziloņus un tos apstrādājuši, taču jauns pētījums liecina par pretējo.
Tībingenes Universitātes antropoloģe Elizabete Vīča ar kolēģiem analizēja pundurziloņu kaulus, kas atrasti alā Liang Bua – tajā pašā, kur atklātas hobitu paliekas. Uz kauliem konstatētas gan komodo pūķu zobu atstātas pēdas, gan akmens darbarīku radīti griezumi. Secināts, ka komodo pūķi bija mednieki, bet hobiti – maitēdāji, kas pārtika no pūķu atstātajām atliekām.
Lai saprastu atšķirības, pētnieki Zoologiskajā dārzā Atlantā izbaroja kazas līķi komodo pūķim un salīdzināja iegūtās zobu pēdas ar Liang Bua atradumiem. Komodo pūķu zobu pēdas bija seklākas, īsākas un platākas nekā akmens darbarīku radītās. Turklāt pūķi izvēlējās treknākās ķermeņa daļas (locekļus, ribas, pēdas), savukārt akmens darbarīku pēdas bija redzamas mazāk vēlamajās daļās – tas neatbilst mednieku, bet gan maitēdāju uzvedībai.
Alā netika atrastas nekādas uguns izmantošanas pēdas no hobitu apmetnes laika, kas liecina, ka viņi ēduši gaļu jēlu. Tas apstrīd iepriekšējo pieņēmumu, ka hobiti būtu organizējušies, lai nomedītu tik lielus dzīvniekus kā pundurziloņi. Ja viņi nebija lielu medījumu mednieki un neizmantoja uguni, tad, iespējams, viņi cēlušies nevis no Homo erectus, bet no senākām, mazāk attīstītām cilvēku radinieku sugām, piemēram, Homo habilis vai Homo rudolfensis.
Tomēr pētnieki norāda, ka arī bez medībām hobiti varēja būt gudri – viņu smadzeņu uzbūve liecina par attīstītu prefrontālo garozu, kas saistīta ar plānošanu. Iespējams, pundurziloņu medības vienkārši nebija izdevīgas: enerģijas patēriņš neatmaksājās. Milzu žurku medības bija daudz efektīvākas, un to kaulu alā ir daudz vairāk.
Pētījums publicēts žurnālā Science Advances 2026. gadā.
