Jaunu kustību apgūšana liek laikam šķist lēnākam, liecina neirozinātnes pētījums
Pētījums žurnālā iScience rāda, ka brīžos, kad cilvēks apgūst jaunu motorisko prasmi, laiks šķiet ritam lēnāk. Dalībnieki stimulus uztvēra kā par 25% ilgākus, nekā tie bija patiesībā.
Kad cilvēks apgūst jaunu dejas soli, neierastu sporta veidu vai rokdarbu tehniku, laiks var šķist ritam lēnāk. Zinātniskajā žurnālā iScience publicēts pētījums liecina, ka tā nav nejaušība: smadzenes jaunu motoru prasmju apgūšanas laikā pagarina subjektīvo laika izjūtu. Pētījuma rezultātus portālam Science-Alert komentējis viens no autoriem, kognitīvais neirozinātnieks Nikola Bineti no Romas Tor Vergatas Universitātes Itālijā.
Ko parādīja eksperiments
Pētnieki vēroja smadzeņu darbību brīžos, kad cilvēki apguva jaunas kustību iemaņas. Eksperimenta dalībnieki stimulus uztvēra kā par 25% ilgākus, nekā tie bija patiesībā. Bineti norādīja, ka šāda novirze ir visai liela, jo runa ir par uztveres ilūziju. Zinātnieki arī negaidīja, ka treniņi šo efektu nevis mazinās, bet pastiprinās: lai gan ar katru nodarbību pirksti kustējās veiklāk, laiks šķita ritam arvien lēnāk.
Kāpēc tā notiek
Pētnieki uzskata, ka tas ir evolūcijā izveidojies neirobioloģisks mehānisms, nevis uztveres kļūda. Ierastas darbības, piemēram, soļošanu pa pazīstamu taciņu vai auto vadīšanu, smadzenes veic kā uz autopilota, taupot resursus. Jaunai, koordinētai kustībai motoriskajai garozai un smadzenītēm jāapstrādā liels maņu orgānu signālu apjoms, jāprognozē muskuļu kontrakcijas un vienlaikus jālabo sīkas kļūdas. Pēc autoru domām, tad smadzenes palielina uztveres kadru skaitu sekundē, un tāpēc laiks šķiet izstiepts. Tas atgādina palēninātu filmu un ļauj pieņemt lēmumus ātrāk, nekā tas būtu iespējams parastā uztveres ātrumā.
Efekts ir pārejošs
Kad jaunā kustība ir noslīpēta un kļuvusi par automatizētu muskuļu atmiņu, smadzenes atgriežas enerģijas taupīšanas režīmā. Laika ritējums normalizējas, un kustība vairs nešķiet ne gara, ne sarežģīta.
Autori uzskata, ka atklājumi palīdz izprast gan to, kā sportisti un mūziķi sasniedz augstu meistarību, gan to, kā cilvēks kopumā izjūt laiku ikdienā. Viņi arī norāda: ja gribas, lai dzīve paskrien lēnāk, jāizaicina ķermenis un smadzenes ar jaunām, neierastām kustībām.
