Jēlas pētījums: gandrīz puse gados vecāku cilvēku uzlabo savas spējas līdz ar vecumu
Jēlas universitātes pētījumā atklāts, ka 45% cilvēku vecumā virs 65 gadiem uzlabo kognitīvās vai fiziskās funkcijas. Pozitīva attieksme pret novecošanu ir saistīta ar šiem uzlabojumiem.
Jauns Jēlas universitātes pētījums piedāvā cerīgāku skatījumu uz novecošanu. Zinātnieki atklāja, ka gandrīz puse no cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, laika gaitā piedzīvo izmērāmus uzlabojumus kognitīvajās vai fiziskajās spējās, vai abās. Pētījums publicēts žurnālā Geriatrics.
Pētnieki analizēja datus no vairāk nekā 11 000 dalībnieku, kas piedalījās Veselības un pensijas pētījumā (Health and Retirement Study) – ilgtermiņa valsts finansētā aptaujā par amerikāņu senioriem. Dalībnieki tika novēroti līdz pat 12 gadiem. Pētījuma laikā 45% uzrādīja uzlabojumus vismaz vienā no divām jomām – aptuveni 32% uzlaboja kognitīvās funkcijas, bet 28% – fiziskās. Daudziem uzlabojumi bija klīniski nozīmīgi.
Pētījuma vadošā autore Bekas R. Levi (Becca R. Levy) norāda, ka uzlabojumi vēlīnā vecumā ir biežāk sastopami, nekā daudzi domā. “Mēs atklājām, ka uzlabojumi nav retums, tie ir izplatīti,” viņa saka. Levi uzsver, ka, skatoties tikai uz vidējiem rādītājiem, šie ieguvumi pazūd, bet, analizējot individuālās trajektorijas, atklājas cits stāsts.
Pētnieki arī pētīja, kāpēc daži uzlabojas, bet citi ne. Viņi izvirzīja hipotēzi, ka nozīme ir vecuma uztverei. Analīze apstiprināja: senioriem ar pozitīvāku attieksmi pret novecošanu bija ievērojami lielāka iespēja uzlabot gan kognitīvās spējas, gan iešanas ātrumu. Šī saistība saglabājās arī pēc korekcijas pret dažādiem faktoriem, piemēram, vecumu, dzimumu, izglītību un slimībām.
Atklājumi balstās uz Levi stereotipu iemiesošanas teoriju, kas apgalvo, ka sabiedrībā izplatīti vecuma stereotipi var kļūt personiski nozīmīgi un ietekmēt bioloģiskos procesus. Iepriekšējie pētījumi parādīja, ka negatīvi stereotipi ir saistīti ar sliktāku atmiņu, lēnāku iešanu un lielāku sirds un asinsvadu risku. Jaunais pētījums liecina, ka iespējams arī pretējais – pozitīvi stereotipi var veicināt uzlabojumus.
Interesanti, ka uzlabojumi nebija ierobežoti tikai ar cilvēkiem, kuriem pētījuma sākumā bija traucējumi. Pat dalībnieki ar normālu kognitīvo un fizisko funkciju bieži uzlabojās. Autori cer, ka rezultāti palīdzēs mainīt sabiedrības priekšstatus par novecošanu un mazināt pārliecību, ka nepārtraukta pasliktināšanās ir neizbēgama. Pētījumu finansēja Nacionālais novecošanas institūts.
