Jundze: satraucoši, ka simtiem devītklasnieku nesaņem pamatizglītību
Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze pauž bažas par to, ka pēdējos gados vairāk nekā tūkstotis devītklasnieku nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija plāno mainīt eksāmenu regulējumu.
Jaunajā mācību gadā Latvijas skolās sākuši mācīties aptuveni 19 tūkstoši pirmklasnieku, taču kultūras žurnālista un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Arno Jundzes uzmanību piesaistījusi cita statistika — par tiem skolēniem, kuri izglītības sistēmu nespēj sekmīgi pabeigt.
Raidījumā “Preses klubs” Jundze norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā tūkstotis devītklasnieku nav spējuši nokārtot centralizētos eksāmenus, kas nepieciešami pamatizglītības apliecības iegūšanai. Viņaprāt, tas nozīmē, ka šiem bērniem faktiski nav pamatizglītības, un tas liek uzdot jautājumus par izglītības sistēmas darbību kopumā.
Skaitļi liecina par pastāvīgu problēmu
Publiski pieejamie dati rāda, ka iepriekšējos gados ap 800 devītklasnieku katru gadu nesasniedza eksāmenos noteikto minimālo slieksni. Šogad matemātikas eksāmenu nenokārtoja 750 skolēni, bet latviešu valodas eksāmenu — 150 skolēni.
Jundze uzsvēra, ka šī parādība jāskata plašāk — jāsaprot, kāpēc bērns, kurš skolas gaitas sāk ar interesi un vēlmi mācīties, gadu gaitā nonāk pie tā, ka nespēj nokārtot noslēguma pārbaudījumus. Viņaprāt, tas liecina nevis tikai par atsevišķu skolēnu vājām sekmēm, bet par izglītības sistēmas efektivitāti kopumā.
Ministrija gatavo izmaiņas
Izglītības un zinātnes ministrija augustā paziņojusi par plāniem mainīt 9. klases centralizēto eksāmenu kārtību. Plānots atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa, kas līdz šim bijis nepieciešams pamatizglītības apliecības saņemšanai, tomēr eksāmeni joprojām tiks izmantoti kā zināšanu un izglītības kvalitātes novērtēšanas instruments. Savukārt no 2026./2027. mācību gada 9. klasē paredzēts ieviest jaunu centralizēto eksāmenu — dabaszinībās.
