Kad vecāki nespēj vienoties par bērnu: kāpēc svarīga saskarsmes persona

Ģimenes strīdi par bērnu aizgādību un saskarsmes kārtību joprojām veido nozīmīgu daļu no tiesās izskatāmajām civillietām, un šķiršanās gadījumos, kad vecāki nespēj vienoties, situācija bieži pāraug ilgstošā tiesvedībā. Par to raksta tiesnese Ieva Bāliņa, skaidrojot saskarsmes personas lomu šādos strīdos.

Kad nepieciešama trešā persona

Tiesa var noteikt, ka vecāks tiekas ar bērnu tikai citas, saskarsmes personas klātbūtnē, ja tas nepieciešams bērna interešu aizsardzībai. Šāda kārtība var būt vajadzīga, ja bērns ilgi nav ticies ar vienu no vecākiem, pastāv vardarbības risks vai bažas par bērna aizvešanu uz citu valsti, vai arī vecāku konflikts sasniedzis tādu pakāpi, ka viņi paši nespēj mierīgi nodot bērnu viens otram. Saskarsmes persona var uzraudzīt tikšanos, palīdzēt atjaunot attiecības vai vienkārši droši nodot bērnu, nepieļaujot viņa iesaisti vecāku konfliktā.

Ne vienmēr nepieciešams psihologs

Saskarsmes persona var būt gan speciālists, gan bērnam pazīstams cilvēks, piemēram, vecvecāks, ja tas spēj saglabāt neitralitāti. Augsta konflikta gadījumos piemērotāks parasti ir profesionālis. Otrs vecāks šo lomu pildīt nevar. Ja puses nevar vienoties par personu, saskarsmi nodrošina bāriņtiesa.

Izmaksas un praktiskā izpilde

Profesionāla saskarsmes persona sniedz pakalpojumu par maksu, un tiesa lemj, kā izdevumus sadalīt starp vecākiem, ņemot vērā viņu mantisko stāvokli. Bāliņa uzsver, ka tiesas nolēmumam jābūt praktiski izpildāmam – ar skaidru vietu, laiku un kārtību, lai bērnam nebūtu jākļūst par vecāku konflikta starpnieku.

Autore aicina domāt par atbalsta sistēmu jau pirms strīda nonākšanas tiesā, piemēram, izveidojot pirmstiesas pakalpojumu ar mediāciju un psihologa palīdzību, kā arī bērnu atbalsta grupas pēc citu valstu parauga.