Kāds īsti ir vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums? Dati atklāj būtiskas atšķirības
Latvijas Bankas ekonomisti, analizējot VSAA datus, norāda, ka vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums stipri atšķiras atkarībā no tā, kuru grupu aplūko – no 7568 eiro visiem dalībniekiem līdz pat 14 383 eiro ilgstošiem iemaksu veicējiem.
Kopš 2026. gada sākuma Latvijā aktīvi notiek diskusijas par valsts fondētās pensiju shēmas (2. līmeņa) nākotni, jo kopējais uzkrājumu apjoms maijā pārsniedza 10,4 miljardus eiro. Lai politiskie lēmumi būtu pamatoti, ir svarīgi precīzi saprast, cik lieli ir iedzīvotāju uzkrājumi.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2026. gada sākumā aktīvs uzkrājums bija vairāk nekā 1,3 miljoniem cilvēku, bet vidējā summa – 7568 eiro. Tomēr šis skaitlis ir mazāks, jo tajā iekļauti arī tie, kuri vairs neveic iemaksas (ap 435 tūkstoši), piemēram, ārzemēs strādājošie vai tie, kas iemaksājuši tikai īsu brīdi. 7% dalībnieku iemaksas veikuši mazāk par gadu.
Ja ņem vērā tikai tos, kas iemaksas veica 2025. gadā, vidējais uzkrājums pieaug līdz 10 686 eiro. Savukārt starp 45 gadus veciem un vecākiem, kuri 2025. gadā bija aktīvi, vidējais ir 13 187 eiro. Vēl šaurākā grupā – cilvēki, kas sasnieguši 45 gadu vecumu un veikuši iemaksas vismaz 18 gadus – vidējais uzkrājums ir 14 383 eiro.
Pirmspensijas vecumā (63–64 gadi) ar vismaz 20 gadu iemaksām vidējais uzkrājums ir 12 561 eiro, taču šiem cilvēkiem karjeras sākumā 2. līmenis vēl nepastāvēja. Nākotnes pensionāriem, kas iemaksā jau no darba gaitu sākuma, prognozes ir daudz labvēlīgākas: šodienas 45 gadīgajiem, turpinot iemaksas vēl 20 gadus ar 2–5% gada atdevi, vidējais uzkrājums 65 gadu vecumā varētu sasniegt 59 200 līdz 88 600 eiro. Tas nozīmē ikmēneša piemaksu pie pensijas 247 līdz 369 eiro apmērā.
Autori uzsver, ka, vērtējot vidējo uzkrājumu, jānošķir pilnvērtīgi sistēmas dalībnieki no tiem, kuri tajā bijuši īslaicīgi.
