Kallasa: jāpievēršas pusaudžiem, kas pēc pamatskolas pamet izglītības sistēmu

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa preses konferencē pirms jaunā mācību gada atzina, ka obligātās izglītības reformas kontekstā ir aktualizējusies problēma ar pusaudžiem, kuri pēc pamatskolas beigšanas vairs neturpina mācības.

Pēc ministres teiktā, iepriekšējos gados aptuveni katrs desmitais pusaudzis — apmēram 1500 jauniešu gadā — pēc pamatskolas pazuda no izglītības iestāžu redzesloka. Ņemot vērā, ka Igaunijā gadā piedzimst ap 15 000 bērnu, šis skaitlis ir uzskatāms par ievērojamu. Bezdarbība šajā jomā novedusi pie tā, ka Igaunijai bijis jāziņo Eiropas Savienībai par vairāk nekā 20 000 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un kuriem ir tikai pamatizglītība — nepietiekams līmenis, lai paliktu aktīvi darba tirgū. Tieši šī iemesla dēļ tika sākta obligātās izglītības reforma, kuras ietvaros bija jārada aptuveni 1500 papildu mācību vietu.

Vēl neskaidra aina

Lai gan līdz jūlija sākumam 80% jauniešu jau bija atraduši vietu, kur turpināt mācības, Igaunijas Izglītības informācijas sistēmā (EHIS) pagaidām nav apstiprinātu datu par 1674 jauniešiem. Kallasa uzsvēra, ka nevar apgalvot, ka visi šie jaunieši palikuši bez mācību vietas, jo uzņemšana vairākās mācību iestādēs vēl turpinās un dati vēl nav pilnībā ievadīti sistēmā. Galīgā aina būs zināma 10. septembrī, kad tiks pabeigti audzēkņu saraksti.

Ministre norādīja, ka šogad pirmo reizi valsts nopietni pievērsīsies šiem bērniem — noskaidros iemeslus, kāpēc viņi neturpina mācības, un meklēs viņiem iespējas iegūt izglītību.

Bēgļi un valodas barjera

Pēc Kallasas teiktā, ievērojamu daļu jauniešu bez apstiprinātas mācību vietas veido Ukrainas kara bēgļi, kuriem trūkst igauņu valodas zināšanu vai kuri vasarā izbraukuši no Igaunijas — nav skaidrs, vai viņi atgriezīsies. Tāpat starp šiem jauniešiem ir liels īpatsvars krievvalodīgo pamatskolu absolventu, kas, pēc ministres vārdiem, liecina par problēmu ar dalīto skolu sistēmu — šie jaunieši bieži nesaņem iespēju turpināt mācības igauņu valodas izglītības sistēmā.

Problēmas risināšanai Izglītības ministrija sadarbojas ar pašvaldībām un profesionālās izglītības iestādēm, piedāvājot valodas barjeru izjūtošajiem jauniešiem lietišķo apmācību, lai profesijas apguves gaitā uzlabotu igauņu valodas prasmes. Ministre arī pieminēja profesionālās izglītības reformu, kuras ietvaros šogad atvērtas 32 jaunas četrgadīgas lietišķās vidējās izglītības programmas, uz kurām saņemti vairāk nekā 3600 pieteikumu.