Kalviņš: Višvanatas zinātnisko darbību nevar vērtēt tikai pēc publikāciju skaita

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors un akadēmiķis Ivars Kalviņš TV24 raidījumā “Uz līnijas” aizstāvēja Divijas Višvanatas zinātnisko darbību. Diskusijās par Višvanatu publiski izskanējušas šaubas par viņas izglītību, kā arī par publikāciju skaitu un citējamību. Kalviņš uzskata, ka šajā jautājumā tiek jauktas divas atšķirīgas zinātnieku darbības vides.

Šaubas par izglītību un publikācijām

Raidījumā tika minēts, ka sabiedrībā šaubas raisījusi gan Višvanatas izglītība, gan viņas publikāciju skaits. Izskanējis arī arguments: ja izglītības dokumentu autentiskumu apstiprinājušas Indijas institūcijas, Latvijas iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas pašiem to pārbaudīt. Savukārt zinātnieka publikācijas un to citējamību esot vienkāršāk izvērtēt.

Kalviņš uzsvēra, ka publikāciju skaitu nevar vērtēt neatkarīgi no zinātnes jomas un vides. Akadēmiskajā, teorētiskajā un fundamentālajā zinātnē būtiski ir raksti starptautiski atzītos žurnālos, to kvalitāte, citējamība un izdevumu ietekmes rādītāji. Privātajā sektorā, piemēram, farmācijas uzņēmumos, situācija esot citāda. Viņš norādīja, ka par lielu farmācijas uzņēmumu zinātnieku publikācijām zināms maz, un uzņēmējdarbībā svarīgāki var būt patenti, tehnoloģiju attīstība, ražošanas risinājumi un projekti.

Višvanatas gadījums

Kalviņš teica, ka Višvanatai ir aptuveni desmit publikācijas Indijas izdevumos. Pēc viņa teiktā, arī Indijā pastāv plašs zinātnisko un profesionālo žurnālu loks, un ne visi darbojas pēc tradicionālā akadēmiskā modeļa. Uzņēmējiem esot nepraktiski gaidīt, kamēr rakstu akadēmiskā žurnālā izskata vairāki redaktori un publicēšana aizņem divus gadus, tāpēc viņi bieži izvēlas nozares izdevumus.

Kalviņš apgalvo, ka Višvanatas publikācijas lielā mērā saistītas ar farmācijas biznesu: ražošanu, pārdošanu, globālajiem tirgiem, regulējumu un piegādes ķēdēm. To viņš sasaistīja ar viņas pieredzi ģimenes farmācijas uzņēmumā. Viņš minēja arī Višvanatas saistību ar Kalifornijas Universitātes Bērklijā Hāsa Biznesa skolas atvērtās inovācijas vidi, kur viņa, pēc Kalviņa teiktā, ieguvusi stipendiju un varējusi izmantot universitātes pētniecības infrastruktūru.

Kalviņš nepiekrīt pieejai, kurā zinātnieka vērtību nosaka tikai pēc publikāciju skaita vai citējamības. Viņaprāt, jāņem vērā arī praktiski īstenoti projekti, investīcijas un zināšanu izmantojums uzņēmējdarbībā.