Kanādas piena nozare atkal Trampa uzmanības lokā: muitas tarifi un politiskā spriedze

Kanādas piena nozares politikas modelis jau ilgstoši ir bijis politiski neaizskarams, taču tagad tas atkal nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps to nosauca par vienu no trim galvenajiem kairinātājiem, kas pamato 50% tarifu noteikšanu Kanādas precēm 20 miljardu dolāru vērtībā. Šis tarifs stāsies spēkā augustā.

Tramps apgalvo, ka sistēma, kas ietver ražošanas kvotas, fiksētas cenas un importa kvotas pienam, olām un mājputnu gaļai, ir "nepamatota" ASV lauksaimniekiem, kuri vēlas pārdot savu produkciju uz ziemeļiem no robežas.

Kanādas politiķi līdz šim ir norādījuši, ka piena nozare nav apspriežama. Kvebekas premjere Kristīna Frešeta otrdien paziņoja, ka piedāvājuma pārvaldība ir neapspriežama. Arī ASV un Kanādas tirdzniecības ministrs Dominiks Leblāns BBC sacīja, ka sistēma ir "Kanādas ekonomikas un lauku kopienu stūrakmens", kas nodrošina kanādiešiem augstas kvalitātes piena produktus.

Piena lopkopji ir pazīstami ar protestiem – ar traktoriem un liellopiem Parlamenta kalnā –, kad rodas iespējami piekāpšanās tirdzniecības sarunās. Kā norāda Deivids Klements, Kanādas politikas direktors Patērētāju izvēles centrā, tā ir "visspēcīgākā politiskā lobija grupa valstī, kas sniedzas pāri visām lielākajām partijām".

Sistēma pastāv kopš 1970. gadu sākuma un ir saglabājusies, lai gan citas Sadraudzības valstis, piemēram, Austrālija un Jaunzēlande, ir atteikušās no līdzīgas politikas. Lauksaimniekiem ir ražošanas kvotas, kas ierobežo piena apjomu; cenas nosaka mārketinga padomes katrā provincē, nodrošinot paredzamus ienākumus.

Ārvalstu piena produkti Kanādā nonāk bez tarifiem vai ar zemiem tarifiem tikai nelielā apmērā, bet, pārsniedzot kvotu, uz tiem attiecas 200% līdz gandrīz 300% nodoklis. Pašlaik ASV ražotājiem ir beztarifu pieeja tikai 3,5% Kanādas tirgus, lai gan Kanāda ir viena no lielākajām ASV piena produktu importētājām – 2025. gadā tā iepirka 1,3 miljardus dolāru vērtu produkciju.

Baltā nama rīkojums apgalvo, ka Kanādas brīvās tirdzniecības līgums ar ES dod Eiropas ražotājiem vieglāku piekļuvi nekā ASV, kas esot diskriminācija. Iepriekšējā Baidena administrācija divreiz apstrīdēja Kanādas piena kvotu praksi saskaņā ar USMCA. 2024. gadā Apvienotā Karaliste pārtrauca tirdzniecības sarunas par beztarifu piekļuvi britu siera ražotājiem. Šo sistēmu kritizējusi arī ESAO, norādot, ka tā kropļo ražošanu un tirdzniecību.

Arī daži Kanādas ekonomisti aicina atcelt vai reformēt sistēmu. Žurnālists Džens Gersons to nodēvēja par "anahronisku" un vaino cenu celšanā. Deivids Klements norāda, ka Trampam ir pamats apgalvot, ka ASV lauksaimnieki tiek netaisnīgi apstrādāti, un ka sistēma mākslīgi paaugstina cenas. Viņš aicina no tās atteikties pašu kanādiešu labā.

Tomēr 77% kanādiešu atbalsta sistēmas saglabāšanu, liecina aptaujas. Deivids Vīness, trešās paaudzes piena lopkopis un Kanādas piena ražotāju asociācijas prezidents, uzsver, ka sistēma nodrošina stabilas cenas un aizsargā pārtikas suverenitāti, kā arī pasargā kanādiešus no cenu svārstībām, kā tas notika ar olām ASV pēc putnu gripas. Pretinieki norāda, ka atbalsts izriet no nezināšanas. Mainīt sistēmu būtu dārgi – valdībai nāktos izmaksāt kompensācijas miljardu apmērā. Kā saka Raiens Kārvels, Manitobas universitātes profesors, sistēma, visticamāk, "nekur nepazudīs".