Kanclera investīciju pārstāvis Blessings: Vācijai nepieciešams kapitāla pensiju segums un ātrāka birokrātija
Vācijas kancleram pakļautais investīciju pārstāvis Martins Blesings pēc investīciju foruma „Invest in Germany” sniedzis optimistisku vērtējumu par valsts ekonomiku. Podkāsta sarunā viņš aicināja ieviest kapitāla pensiju sistēmu un paātrināt atļauju izsniegšanu.
Vācijas kanclera personiskais investīciju pārstāvis Martins Blesings (Martin Blessing), bijušais valsts otrās lielākās bankas „Commerzbank” valdes priekšsēdētājs, pēc investīciju foruma „Invest in Germany” sniedzis optimistisku novērtējumu par Vācijas ekonomikas izredzēm. Viņš to darīja intervijā ar Gordonu Repinski (Gordon Repinski) politikas aplādes „Berlin Playbook” ietvaros, kas ierakstīta pastaigas laikā pa rudenīgo Berlīni. Saruna svarīga, jo skar jautājumu, vai Vācija, ko bieži dēvē par „Eiropas slimo vīru”, var atgūt ekonomisko dinamiku.
Forums un atklātais jautājums
Forumā piedalījās tehnoloģiju nozares līderi, tostarp ķīpu ražotāja „Nvidia” vadītājs Jensens Huangs (Jensen Huang), un tika solīti vairāku miljardu apjoma ieguldījumi. Aplādes anotācija norāda uz svarīgu neatbildētu jautājumu: cik daudz no solītajiem miljardiem ir patiešām jauna nauda un vai Vācijas birokrātija spēj turēt līdzi mākslīgā intelekta attīstības tempam.
Pensijas, AfD un šķēršļi
Blesings uzskata, ka Vācijas pensiju sistēmai steidzami nepieciešams kapitāla segums pēc Skandināvijas vai ASV parauga. Sarunā viņš runāja arī par to, kā ārvalstu investori raugās uz galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitātes pieaugumu.
Viņaprāt, lielākie šķēršļi Vācijas kā investīciju vietas pievilcībai ir draudošais kvalificētu darbinieku trūkums un pārlieku plašais Eiropas regulējums. Blesings aicināja pārtraukt vācu žēlošanos.
Piemēri ātrai rīcībai
Viņš minēja sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvi un 2008. gada finanšu krīzi kā gadījumus, kad politiskā griba ļāva ļoti ātri veikt atļauju izsniegšanu un pieņemt likumus. Pēc viņa domām, šāds temps tagad nepieciešams arī digitālās infrastruktūras attīstībai un globālās konkurētspējas nodrošināšanai.
