Kāpēc datu noplūdes valsts iestādēs grauj iedzīvotāju uzticēšanos digitālajai valstij
Pēc vairākiem kiberincidentiem valsts iestādēs eksperti brīdina, ka atkārtotas datu noplūdes apdraud sabiedrības uzticēšanos digitālajai valstij. OECD dati liecina, ka uzticēšanās Latvijas valdībai jau ir zema un turpina samazināties.
Pēdējā laikā vairāki kiberincidenti valsts iestādēs, tostarp AS "Latvijas valsts meži" un CSDD, atsaukuši atmiņā 2024. gada oktobrī notikušo plašo personas datu noplūdi no lielākās daļas Latvijas pašvaldību. Autore Ilze Rassa Delfi publicētajā viedokļrakstā norāda, ka atkārtoti gadījumi liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji vēl var uzticēt valstij savu datu glabāšanu.
Latvijas digitālais profils un trauslā uzticēšanās
Saskaņā ar OECD 2023. gada datiem Latvijai ir salīdzinoši spēcīgs digitālās pārvaldes profils – tā pārsniedz OECD vidējo rādītāju digitālās pieejas, caurspīdīguma un atvērtības ziņā, un ir ieviesusi visas sešas OECD minētās digitālās infrastruktūras sastāvdaļas. Tomēr autore uzsver, ka digitālas valsts pastāvēšana balstās nevis tikai uz platformām, bet uz sabiedrības uzticēšanos tām, savukārt iedzīvotājiem bieži nav reālas izvēles nodot savus datus valstij, piemēram, saņemot veselības aprūpi vai izglītību.
Uzticēšanās rādītāji krītas
OECD 2025. gada aptaujas dati rāda, ka Latvijā tikai 27% iedzīvotāju pauž augstu vai vidēji augstu uzticēšanos nacionālajai valdībai – mazāk nekā 2023. gadā, kad rādītājs bija 29%. Samazinājusies arī uzticēšanās parlamentam, politiskajām partijām un civildienestam. OECD 2026. gada dokuments norāda, ka tikai daļa cilvēku OECD valstīs tic, ka valdības institūcijas izmanto viņu datus tikai leģitīmiem mērķiem. Latvija ir arī starp valstīm, kur vairāk nekā 40% iedzīvotāju pauž zemu pārliecību par valsts spēju atbildīgi izmantot mākslīgo intelektu publiskajā sektorā.
Akadēmiskie pētījumi par kiberuzbrukumu sekām
Pētnieki Raiens Šandlers un Migels Alberto Gomezs 2022. gada pētījumā secinājuši, ka kiberuzbrukumu ilgtermiņa kaitējums ir sabiedrības uzticēšanās mazināšanās valdībai, pat ja incidenti nerada tiešas fiziskas sekas. Tie rada cilvēkos nedrošības sajūtu un bailes, ka līdzīgi gadījumi var atkārtoties ar citiem sensitīviem datiem.
Ko iesaka darīt
Autore rosina veikt neatkarīgu auditu ne tikai skartajā organizācijā, bet visās līdzīgās sistēmās, novērtējot piekļuves tiesības, incidentu gatavību un vadības atbildību. Nepieciešama arī atklāta, uz rīcību vērsta komunikācija ar konkrētiem termiņiem un regulārām progresa atskaitēm, kā arī redzama atbildība augstākajā vadības līmenī.
