KaPo: datu glabāšanas likumprojekts jāpilnveido, ņemot vērā Krievijas radītos draudus

Igaunijas Drošības policija (KaPo) ir izteikusi savu viedokli par likumprojektu, kas regulē elektronisko sakaru datu glabāšanu un izmantošanu. Dienests atbalsta visaptveroša risinājuma meklēšanu, taču uzsver, ka normas ir būtiski jāpilnveido, lai nodrošinātu gan valsts drošību, gan efektīvu noziegumu izmeklēšanu.

Likumprojekts neattiecas uz zvanu saturu vai ziņojumiem, bet gan uz metadatiem – tehnisko informāciju par savienojuma faktu un parametriem. Tie ietver numurus, IP adreses, savienojuma laiku un ilgumu, savienojuma veidu, ierīču tehniskos raksturlielumus un aptuvenu abonenta atrašanās vietu izmantošanas brīdī. KaPo norāda, ka šādi dati tiek izmantoti jau notikušu notikumu analīzei un neparedz reāllaika novērošanu.

Īpašu uzmanību dienests pievērš idejai par vispārēju un vienādu datu glabāšanu. KaPo uzstāj, ka sakaru operatoriem jābūt pienākumam saglabāt visu lietotāju metadatus bez izņēmuma. Pēc dienesta domām, selektīvi vai ģeogrāfiski ierobežojumi var radīt ievainojamības, kuras var izmantot ārvalstu izlūkdienesti.

KaPo šādu pasākumu nepieciešamību saista ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Dokumentā norādīts, ka Krievijas Federācija tiek uzskatīta par eksistenciālu draudu Igaunijai un Eiropai, un valsts struktūrām ir jābūt ilgtspējīgiem instrumentiem, lai pretotos ilgtermiņa militārajiem un hibrīdriskiem.

Ja likumdevēji atteiksies no pastāvīgas datu glabāšanas un ieviesīs pagaidu risinājumus pēc valdības rīkojuma, KaPo iesaka noteikt termiņu vismaz divus gadus. Tas, pēc dienesta domām, nodrošinātu tehnisko stabilitāti un samazinātu sakaru operatoru izmaksas.

KaPo arī norāda uz riskiem, ka lielākajiem Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumiem ir ārvalstu galvenie biroji un tie ekonomisku iemeslu dēļ var samazināt datu glabāšanas apjomu. Šādā gadījumā izmeklēšanas iestāžu piekļuve datiem var atšķirties atkarībā no operatora, kas pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu.

Kā kompromisa variantu tiek piedāvāts uzlikt par pienākumu operatoriem garantēti saglabāt satiksmes un ģeolokācijas datus atsevišķos gadījumos: pierobežas zonā (līdz 10 km no valsts robežas), salās, aizsardzības un kritiskās infrastruktūras objektu rajonos, paaugstinātas noziedzības zonās, kā arī anonīmu priekšapmaksas SIM karšu lietotājiem un abonentiem viesabonēšanā.

Papildus KaPo iesaka likumā noteikt to iestāžu sarakstu, kurām ir tiesības pieprasīt šādus datus. Tajā, pēc dienesta domām, jāiekļauj izmeklēšanas un operatīvās iestādes, prokuratūra un tiesas krimināllietu ietvaros, kā arī drošības iestādes, veicot savus uzdevumus un pārbaudes, kas saistītas ar piekļuvi valsts noslēpumam.

Noslēgumā tiek uzsvērts, ka likumprojekts ir nopietni jāpilnveido. Pēc KaPo ģenerāldirektora Marko Palosona teiktā, galvenais mērķis ir izveidot sistēmu, kas ļautu likumīgi un efektīvi izmantot sakaru datus kā pierādījumus tiesā.