Karību jūras reģiona pārstāvji: parādu atvieglojumi un palīdzība nav aizstājums kompensācijām par vergību

Karību jūras reģiona reparatīvā taisnīguma kustības vadošās personas paziņojušas, ka Lielbritānijas piedāvātie parādu atvieglojumi un attīstības palīdzība nevar aizstāt kompensācijas par vairākus gadsimtus ilgušo vergību. Komentāri izskanējuši Sadraudzības valstu samita laikā Antigvā, kur 56 dalībvalstu līderi tiekas slēgtā sanāksmē.

Pirms tam Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems piektdien paziņoja, ka vēlas sākt strukturētu dialogu par vergību un reparācijām un ir gatavs apsvērt oficiālu atvainošanos, taču reparācijas izslēdza. Tā vietā viņš piedāvāja apspriest parādu "atiestatīšanu" mazākajām Sadraudzības valstīm un paziņoja par 40 miljoniem sterliņu mārciņu (54 miljoniem ASV dolāru) svarīgai infrastruktūrai Karību jūras reģionā nākamo triju gadu laikā.

Parādu dzēšana, nevis pārstrukturēšana

Ralfs Gonsalvešs, bijušais Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs un reparāciju kampaņas "Repair Campaign" vadošais pārstāvis, uzskata, ka reģiona valstis Bērnema piedāvājumu, visticamāk, atzinīgi novērtēs, taču pretosies mēģinājumiem parādu pārstrukturēšanu vai attīstības palīdzību uzskatīt par reparāciju veidu. Karību valstu kopienas reparāciju komisijas 10 punktu plānā prasīta tieši parādu dzēšana un naudas kompensācija, jo bijušo koloniju parādi esot saistīti ar gadsimtiem ilgo koloniālo ekspluatāciju.

Gonsalvešs norādīja, ka daudz kas no Bērnema un karaļa minētā – parādu atvieglojumi, izglītība, veselība, klimata infrastruktūra – ietilpst gan 10 punktu plānā, gan 2015. gadā ANO pieņemtajos ilgtspējīgas attīstības mērķos. Viņaprāt, risks ir tas, ka šāda palīdzība Lielbritānijai paliek brīvprātīga. Plānā ir arī jautājumi, kas prasa atsevišķu finansējumu, piemēram, repatriācija uz Āfrikas valstīm tiem, kas to vēlas.

Prasība pēc līdzdalības

Leiboristu deputāte Bella Ribeiro-Adija, Apakšnama partiju apvienotās Āfrikas izcelsmes cilvēku reparāciju grupas vadītāja, otrdien, atklājot pasaules reparāciju karavānu, uzsvēra, ka runa ir par pašnoteikšanos: vergības laikā atņemta tieši cilvēku rīcības brīvība. Pēc viņas teiktā, ja vienošanās tiek slēgtas bez skarto kopienu līdzdalības, tās nav reparācijas.

Londonas Universitātes Sadraudzības studiju institūta direktors, cilvēktiesību jurists Kingslijs Ebots arī uzsvēra, ka lēmuma pieņemšanā jāiesaista cietušās kopienas.

Ārlietu ministrijas pārstāvis atbildēja, ka premjerministrs vēlas stiprināt attiecības, vēršoties pret pagātni kopīgi, un Lielbritānija turpinās sadarbību ar Sadraudzības partneriem parādu, klimata un ekonomiskās attīstības jautājumos.