Ķīnā valda skepse pret Rietumu brīdinājumiem par mākslīgā intelekta riskiem
The New York Times raksta, ka Ķīnā brīdinājumus par mākslīgā intelekta radītajiem eksistenciālajiem riskiem uztver ar neuzticību — tos redz kā rietumniecisku parādību vai kā mēģinājumu bremzēt Ķīnas AI uzņēmumu izaugsmi.
Izdevums The New York Times raksta, ka Ķīnā valda izteikta skepse pret tā dēvētajiem "AI doomsday" jeb pastardienas brīdinājumiem, kurus regulāri izsaka Rietumu eksperti un tehnoloģiju nozares pārstāvji.
Divi skaidrojumi
Pirmkārt, šādi brīdinājumi Ķīnā tiek uztverti kā kultūras un ideoloģiskā ziņā distinktīvi rietumnieciski — proti, kā doma, kas izriet no Rietumu filozofiskās un tehnoloģiskās domāšanas tradīcijas, nevis kā universāla vai objektīva bažu izpausme.
Otrkārt, un, iespējams, nozīmīgāk, daudzi Ķīnā šādus brīdinājumus interpretē kā stratēģisku gājienu — mēģinājumu palēnināt vai apturēt Ķīnas mākslīgā intelekta uzņēmumu attīstību brīdī, kad tie tuvojas vai jau ir panākuši savus konkurentus ASV. Citiem vārdiem sakot, drošības retorika tiek uztverta ne tik daudz kā patiesa rūpe par cilvēces nākotni, cik kā konkurences instruments ģeopolitiskajā cīņā par vadību mākslīgā intelekta jomā.
Konteksts
Šāda neuzticība atspoguļo plašāku spriedzi starp ASV un Ķīnu mākslīgā intelekta attīstības jomā, kur abas puses sacenšas par tehnoloģisko pārākumu. Rietumos bieži izskan aicinājumi ieviest stingrāku AI regulējumu un starptautisku sadarbību riska mazināšanai, taču Ķīnas pusē šādi aicinājumi tiek uztverti piesardzīgi, jo tos var izmantot kā argumentu Ķīnas uzņēmumu izaugsmes bremzēšanai.
Raksts norāda, ka šī neuzticība var apgrūtināt jebkādu reālu starptautisku vienošanos par mākslīgā intelekta drošības standartiem, jo abas lielvaras skatās uz vienu un to pašu problēmu caur atšķirīgu — un savstarpēji aizdomīgu — prizmu.
