Klensijas tiesā prokurori atsauc teoriju par izliktu pašnāvības mēģinājumu
Lindsijas Klensijas slepkavības lietā prokurori nedēļas laikā uzsvēra interneta meklējumus un piezīmes, kas, viņuprāt, liecina par apzinātu rīcību. Aizstāvība turpina apgalvot, ka sievieti skāra pēcdzemdību psihoze.
ASV notiekošajā Lindsijas Klensijas lietā, kurā 36 gadus vecā sieviete apsūdzēta savu trīs bērnu nožņaugšanā, prokurori nedēļas laikā vērsa uzmanību uz ģimenes datorā un Klensijas tālrunī atrastajiem interneta meklējumiem mēnešos pirms slepkavībām. Starp tiem bijuši meklējumi par pašnāvības metodēm, psihiatriskajiem medikamentiem, detoksikācijas programmām, māniju, ketamīna terapiju, kā arī bažas par pārmērīgu medikamentu izrakstīšanu. Četras dienas pirms notikuma viņa esot meklējusi arī informāciju par sociopātijas ārstēšanu.
Prokuratūra tiesā citējusi Klensijas piezīmju lietotnes ierakstus, kuros viņa raksta par vēlmi justies mīlēta un saistīta ar bērniem, kā arī par to, ka medikamenti "nozaguši" viņas mātes lomu un dzīvi. Slepkavību dienā Klensija esot vedusi vecākos bērnus veidot sniegavīru un rakstījusi bijušajam vīram Patrikam par vakariņu pasūtīšanu no kāda restorāna, pirms, pēc prokuratūras apgalvotā, nožņaudza bērnus ar vingrošanas gumijām. Prokurori uzskata, ka rīcība, tostarp vīra aizsūtīšana pēc ēdiena un medikamentiem, liecina par plānošanu, lai gan tiem nav pienākuma pierādīt motīvu.
Aizstāvība un daži eksperti norāda, ka Klensijai bijuši gan nediagnosticēts bipolārais traucējums, gan pēcdzemdību depresija, un ka viņu, iespējams, pārmērīgi medicīniski ārstējuši dažādi speciālisti, kas savstarpēji nesazinājās. Bijusī prokurore Margareta Maklīna norāda, ka apsūdzība attēlo Klensiju kā racionālu, kontrolējošu māti, kas zaudējusi kontroli pār bērniem, taču izrādījusies "gļēva", mēģinot izdarīt pašnāvību. Klensija ārstiem pirms noziegumiem neesot minējusi balsis, kas liktu nogalināt bērnus, lai gan medmāsai stāstījusi par uzmācīgām domām un bezcerības sajūtu.
Eksperte Džina Vona, perinatālās tiesu psiholoģijas speciāliste, uzsver, ka lieta atklājusi trūkumus mātes garīgās veselības aprūpē un ka psihoze var būt neredzama no malas, nesot dziļi izkropļotus uzskatus, vienlaikus saglabājot ikdienas funkcionēšanas spējas. Tiesas process turpināsies nākamnedēļ.
