Klimata dienests: 2026. gads varētu kļūt par otro karstāko novērojumu vēsturē

Eiropas Savienības Kopernika klimata pārmaiņu dienests (C3S) ikmēneša biļetenā paziņojis, ka 2026. gads varētu kļūt par otro karstāko gadu novērojumu vēsturē. Vienlaikus saglabājas 20% iespējamība, ka šis gads būs tikpat karsts vai pat karstāks nekā 2024. gads, kas līdz šim ir viskarstākais.

C3S prognozē, ka globālā temperatūra 2026. gadā gandrīz droši pārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Arī četru gadu vidējā temperatūra periodā no 2023. līdz 2026. gadam, visticamāk, būs virs šīs atzīmes. Tieši 1,5 grādi ir robeža, kas noteikta Parīzes klimata nolīgumā.

Siltākais oktobris

Dienests norāda, ka šogad pasaule piedzīvoja siltāko oktobri novērojumu vēsturē. Vidējā globālā gaisa temperatūra pie Zemes virsmas par 1,75 grādiem pēc Celsija pārsniedza pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, kas definēts kā periods no 1850. līdz 1900. gadam.

Stratēģiskā klimata pārzine Samanta Bērdžesa Eiropas Vidēja diapazona laika prognožu centrā (ECMWF), kas pārrauga C3S, uzsvēra, ka oktobrī turpinājās ievērojamā globālā siltuma tendence un tika reģistrētas rekordaugstas globālās un okeāna virsmas temperatūras. Viņa arī norādīja, ka īpaši spēcīgs “El Nino” klimata parādība vēl vairāk pastiprina sasilšanu.

Kāpēc 1,5 grādi ir svarīgi

Zinātnieki brīdina, ka globālā sasilšana virs 1,5 grādiem pastiprina ekstremālus laikapstākļus un palielina neatgriezenisku izmaiņu risku, sākot no koraļļu rifu izmiršanas līdz mūžīgā sasaluma kušanai.

Klimata konference

Nākamnedēļ Turcijā sāksies ANO Klimata pārmaiņu konference COP31. Tajā pulcēsies pārstāvji no gandrīz 200 valstīm, lai apspriestu veidus, kā apturēt globālo sasilšanu, kā arī atbalstu nabadzīgākajām valstīm, kuras saskaras ar klimata krīzi.