Nausēda: Krievija turpinās provocēt NATO, bet plašu uzbrukumu pašlaik negaida

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda intervijā vācu medijam WELT paziņoja, ka pašlaik neredz iespēju konvencionālam Krievijas uzbrukumam NATO, Ziemeļatlantijas aliansei, taču sagaida, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina provokācijas turpināsies. Par intervijas saturu ziņo izdevums Politico. Šie vērtējumi svarīgi, jo tie raksturo, kādus draudus Lietuvas vadība saskata alianses austrumu pierobežā un kāda varētu būt kara Ukrainā gaita.

Resursi saistīti Ukrainā

Nausēda neuzskata, ka Krievija šobrīd spētu veikt plaša apjoma operācijas. Pēc viņa teiktā, Krievijas resursus saista kaujas lauks Ukrainā, kur Maskava negūstot panākumus.

Hibrīduzbrukumi turpināsies

Prezidents norādīja, ka Putins turpinās pārbaudīt NATO un arvien biežāk tuvosies Ziemeļatlantijas līguma 5. panta pārbaudīšanai. Šis pants paredz kolektīvu aizsardzību. Krievija, pēc viņa vārdiem, vēlas redzēt, kā alianse reaģē uz hibrīduzbrukumiem. Kā to piemērus var minēt gaisa telpas pārkāpumus ar droniem, kiberuzbrukumus un dedzināšanas.

Nausēda uzskata, ka šādas darbības turpināsies ne tikai pie NATO austrumu flanga, bet arī Vācijā, Dānijā un citās valstīs. Viņaprāt, Krievija pārbauda alianses apņēmību un to, vai tiks sniegta kolektīva atbilde, ja tiks pārkāptas noteiktas sarkanās līnijas.

Sarunu izredzes

Lietuvas prezidents neredz nopietnu Krievijas gatavību sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā ātrāk par nākamo pavasari. Viņš pieļauj, ka Maskava ziemas mēnešus izmantos, lai pastiprinātu spiedienu uz Ukrainu. Nausēda uzskata, ka krievi tikai izliksies diskutējam par kara beigām, un pauda, ka viņiem neuzticas. Viņaprāt, Putins izvirzīs prasības, kas Ukrainai nav pieņemamas.

Tomēr, ja Ukraina šo ziemu pārdzīvos, un Nausēda ir pārliecināts, ka tā notiks, 2027. gadā palielināsies izredzes uz nopietnām sarunām. Ātrāk tās viņš negaida.