Ko bizness var sagaidīt no 15. Saeimas?
Mazāk nekā mēnesi pirms 15. Saeimas vēlēšanām aptaujas rāda sadrumstalotu parlamentu, bet analītiķis brīdina — biznesam draudzīgāka retorika nenozīmēs mazāku valsts iejaukšanos ekonomikā.
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, un augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos liecina par ļoti sadrumstalotu parlamentu. Lielākais mandātu skaits prognozēts "Apvienotajam sarakstam" (ap 29), tam seko "Suverēnā vara" (ap 21), "Progresīvie" (ap 18), "Latvija pirmajā vietā" (ap 15), "Jaunā vienotība" (ap deviņi) un Nacionālā apvienība (ap astoņi). Šādā scenārijā ZZS Saeimā netiktu. Autors uzsver, ka tā ir projekcija, nevis prognoze, un uzņēmējiem svarīgāk par uzvarētāju ir tas, vai ekonomikas izaugsme kļūs par pastāvīgu kritēriju politikas lēmumos.
Solījumi un realitāte
Pirms četriem gadiem partijas solīja zemākus nodokļus, mazāku birokrātiju un lielāku konkurētspēju. Šobrīd aina esot pretrunīga — 2025. gada nodokļu reforma samazināja slogu daļai darbaspēka, bet palielināja to kapitālam un augstākiem ienākumiem. Birokrātijas mazināšanā panākti daži uzlabojumi, taču starp politiskajiem solījumiem un reālo rezultātu joprojām esot plaisa.
Koalīcijas iespējas
Autors vērtē, ka "Suverēnā vara" būs nepieņemama visiem reāli iespējamajiem koalīcijas partneriem, savukārt LPV dalība valdībā ir politiski maz ticama. Tāpēc nākamā valdība visdrīzāk veidosies ap "Apvienoto sarakstu" un "Jauno vienotību", iespējams, papildinot ar Nacionālo apvienību vai "Progresīvajiem".
Ko tas nozīmē uzņēmumiem
Neatkarīgi no koalīcijas sastāva valsts klātbūtne ekonomikā nemazināsies. Jau tagad redzami piemēri — pārtikas cenu monitorings, samazināts PVN daļai pamatproduktu, zāļu cenu reforma, solidaritātes iemaksa bankām un augošs aizsardzības budžets ar uzsvaru uz vietējo ražošanu. Papildu spiedienu radīs Eiropas Savienības regulējuma ieviešana, tostarp Mākslīgā intelekta akts un platformu darba direktīva, kā arī ierobežotā fiskālā telpa, kas var novest pie jauniem sektorāliem maksājumiem vai nodevām. Autors secina, ka uzņēmumiem turpmāk būs jāspēj savu interesi pamatot ar konkrētiem datiem un jāprot to formulēt kā valsts interesi, jo vispārīgi aicinājumi mazināt slogu vairs nebūs pietiekami.
