Kolumnā apšaubīta AS “LatRailNet” rīcība Krievijas graudu tranzīta tarifu jautājumā

Latvijas Avīzē 13. oktobrī publicēts publicista Armanda Pučes viedokļraksts par to, kā Latvijas valsts iestādes un uzņēmumi, viņaprāt, rīkojas attiecībā uz Krievijas ietekmi. Redakcija norāda, ka tas ir autora subjektīvs viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas nostāju.

Graudu tranzīts un “LatRailNet”

Puče raksta, ka visu vasaru tika diskutēts par Krievijas labības tranzītu caur Latviju. Pēc viņa teiktā, premjers Kulbergs pieprasīja, lai laikā, kamēr tiek gatavots pilnīgs aizliegums, Krievijas pārvadājumiem tiktu piemērots 300% uzcenojums tarifiem. Autors apgalvo, ka AS “LatRailNet”, kas pieder valstij piederošajam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” un atbild par tarifu un jaudas politiku uz sliedēm, noteica tikai 24% uzcenojumu, atsaucoties uz saskaņošanu ar Eiropas institūcijām. Viņš uzskata, ka vilcināšanās atgādina sabotāžu, un jautā, kam uzņēmuma amatpersonas patiesībā kalpo. Pierādījumus par to autors nesniedz.

Puče arī apgalvo, ka tranzīta ekonomisko nozīmi uzsver pārspīlēti: viņaprāt, darba vietas uztur valsts ar dotācijām, bet peļņa nonāk ar valsti nesaistītos uzņēmumos.

Ragozina gadījums

Autors kritizē arī Ārlietu ministriju saistībā ar žurnālistu Leonīdu Ragozinu. Pēc Pučes aprakstītā, Ragozins ir Krievijas pilsonis ar īpašumiem un uzturēšanās atļauju Latvijā, kurš gadiem aizstāv Kremļa retoriku. Ārlietu ministre pagājušajā nedēļā esot lēmusi sākt procesu, lai Krievijas pilsoni iekļautu Latvijas nevēlamo personu sarakstā. Autors jautā, kāpēc dienesti to nav izdarījuši agrāk.

Vēsturiskie piemēri

Teksta ievadā Puče min arī bijušās Latvijas komercbankas īpašnieka Guseļņikova un PNB Bankas lietas, kuras viņš pasniedz kā ārvalstu interešu ietekmes piemērus. Kopsavilkumā viņš secina, ka atbildīgās personas pārāk bieži apkalpo citu valstu intereses.