Kõlvarts: Valsts finanšu sakārtošana nav iespējama uz ekonomikas rēķina
Mihhails Kõlvarts kritizē Igaunijas valdošās partijas par budžeta deficīta risināšanu ar tabulu Excel palīdzību, vienlaikus noraidot banku nodokli un pārmērīgi tērējot projektos, piemēram, Rail Baltic.
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas mērs Mihhails Kõlvarts asi kritizējis valdības pieeju valsts budžeta deficīta novēršanai, kas sasniedz gandrīz miljardu eiro. Pēc viņa teiktā, situācija nebūtu tik kritiska, ja nebūtu atcelts tā sauktais nodokļu kupris un ieviests banku nodoklis.
Kõlvarts norādījis, ka valdošās partijas piekopj dogmatisku domāšanu, mēģinot budžeta robu aizlāpīt ar Excel tabulu, kas jau iepriekš novedusi pie ekonomiskās krīzes. Kā piemēru viņš min automašīnu nodokli, kas sagrāva autotirdzniecību, kā arī ienākuma un apgrozījuma nodokļu paaugstināšanu, kas samazināja patēriņu un kaitēja uzņēmējdarbībai.
Īpaši kritiski Kõlvarts vērtē bijušo finanšu ministru Marta Võrklaeva un Aivara Sõerda priekšlikumus. Tie paredzot atņemt naudu pašvaldībām, palielināt speciālistu pieņemšanas maksu un citus pasākumus, kas, viņaprāt, atkal tiktu segti no iedzīvotāju kabatām. Šāda rīcība, pēc Kõlvarta domām, liktu pašvaldībām ciest, jo tās zaudētu iespēju brīvi rīkoties ar nodokļu ieņēmumiem.
Kõlvarts aicina ieviest banku nodokli, kas apliktu banku virspeļņu un dotu valstij līdz pat pusmiljardam eiro gadā. Viņš norāda, ka šāds nodoklis sekmīgi darbojas Lietuvā bez negatīvām sekām.
Runājot par izdevumiem, Kõlvarts kritizē Rail Baltic projektu. Sākotnēji lēsts 3,7 miljardu eiro vērtībā, tagad tas izmaksājot vairāk nekā 15 miljardus. Latvija nespēšot savu posmu pabeigt līdz 2030. gadam, tomēr Igaunija tērējot papildu 200 miljonus eiro gadā, lai paātrinātu būvniecību, kas pārkarsētu būvniecības tirgu. Rezultātā vilciens vairākus gadus kursēšot tikai līdz mežam pie Hēdemēstes.
Tāpat Kõlvarts iebilst pret valdības atbalstu vēja elektrostacijām, garantējot aizdevumus vai minimālās cenas. Viņš brīdina, ka tas var radīt neprognozējamus riskus nodokļu maksātājiem, atsaucoties uz bankrotējušiem projektiem Zviedrijā un Nīderlandē. Ilgtspējīgs risinājums būtu, ja izmaksas segtu paši ražotāji.
Kõlvarts secina, ka valsts finanšu uzlabošanai nepieciešama domāšanas maiņa – saprast, ka nauda budžetā rodas no uzņēmējdarbības, nevis tabulām. Viņš šaubās, vai pašreizējā valdība spēj labot kļūdas un izvest valsti no krīzes.
