Komentārs: augusta vētra kā neplānotas civilās aizsardzības mācības Latvijai
Publiciste Anita Daukšte analizē augusta vētras un elektrības atslēgumu sekas, norādot, ka tie atklājuši gan atbildīgo amatpersonu, gan valsts sistēmu nesagatavotību krīzēm. Viņasprāt, aicinājumi uz individuālu atbildību nedrīkst aizstāt valsts institūciju pienākumu rīkoties kopēja labuma vārdā.
Spēcīgā augusta vētra, kas Latvijā izraisīja plašus elektrības atslēgumus, publicistes Anitas Daukštes komentārā tiek raksturota kā sava veida neplānotas civilās aizsardzības mācības, kas parādījušas, kuri dienesti un vadītāji ir bijuši gatavi krīzei un kuri – ne.
Daukšte kritizē amatpersonas, kuras pēc vētras uzsvērušas individuālo atbildību. Īpaši izcelti NMPD vadītājas Lienes Cipules izteikumi par 72 stundu gatavību, kā arī Krīzes vadības centra vadītāja Arvja Zīles komentāri, kurš ieteicis mājsaimniecībām pašām iegādāties ģeneratorus svarīgāko sistēmu – apkures, ūdens, elektriskās plīts – darbināšanai elektrības zuduma gadījumā. Autore norāda, ka ģeneratoru cena var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro, un uzskata par nepieņemamu, ka valsts institūcijas vadītājs šādu risinājumu piedāvā kā vienīgo alternatīvu, nevis stāsta par koordinētu valsts un pašvaldību ģeneratoru izmantošanu krīzes vietās.
Sakaru problēmas
Raksts vērš uzmanību arī uz mobilo sakaru operatoru, tostarp daļēji valstij piederošā LMT, atzīto faktu, ka viņiem trūkst resursu sakaru torņu akumulatoru ilgstošai darbībai elektrības atslēguma gadījumā. Tas nozīmē, ka ilgākā elektrības trūkuma gadījumā iedzīvotāji var palikt bez sakariem un iespējas ziņot par nelaimes gadījumiem.
Autore piemin arī paredzēto scenāriju, ka informāciju krīzes laikā sniegtu Latvijas Radio caur bateriju radioaparātiem, taču šoreiz raidorganizācija bijusi mazrunīga – par ko amatu atstājis Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.
Daukšte secina, ka individuālā gatavība krīzēm prasa resursus, kādu lielākajai sabiedrības daļai nav, un ka šķietami arī valsts un pašvaldību institūcijām šādu resursu trūkst. Viņa aicina, gatavojot pieteikumu Eiropas Komisijai par vētras seku likvidācijas finansējumu, izvērtēt arī to, cik reāli ir zaļā kursa elektrifikācijas mērķi, ņemot vērā iespējamās krīzes situācijas.
