Komunikācija veselības aprūpē: Latvijas dati un ārvalstu risinājumi
Pacientu pieredzes aptaujas Latvijā liecina, ka komunikācija slimnīcās ir stabila, taču joprojām ir jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, piemēram, tikai 57% pacientu ziņo, ka ārsts sevi iepazīstinājis, un 43% saņēmuši informāciju par medikamentu blaknēm. Eksperti aicina uzlabot mediķu komunikācijas prasmes un vairāk iesaistīt māsas, savukārt ASV un Norvēģijas pieredze rāda, ka veiksmīgai komunikācijai nepieciešama skaidra rakstveida informācija un digitālās platformas.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, kas tiek apkopoti kopš 2019. gada, pacientu komunikācijas pieredze Latvijas slimnīcās pēdējos piecos gados ir bijusi salīdzinoši stabila. Aptuveni 70% pacientu pastāvīgi norāda, ka no ārstiem saņem saprotamas atbildes. Tomēr zemāki vērtējumi ir emocionālā atbalsta un medikamentu informācijas jomā. 2025. gadā vien 63% aptaujāto atzina, ka medicīnas darbinieki palīdzēja pārvarēt bailes un satraukumu – tas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada. Tikai 57% pacientu teica, ka viņiem paskaidroja zāļu mērķi, un vien 43% saprotamā veidā saņēma informāciju par iespējamām blaknēm.
Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas (LPPA) direktore Vita Šteina uzsver, ka komunikācija sākas jau pirmajā tikšanās reizē. Viņa norāda, ka ārstiem vienmēr jāiepazīstina ar sevi, taču tikai 57% pacientu ziņo, ka tā noticis. Šteina iesaka plašāk iesaistīt māsas un māsu palīgus pacientu informēšanā, jo šobrīd viņu loma ir nepietiekama. Viņa arī iestājas par obligātām komunikācijas apmācībām medicīnas personālam, pamatojoties uz starptautiskiem pētījumiem, kas apliecina šādas apmācības efektivitāti.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) pārstāvji dalījās pieredzē no ASV un Norvēģijas. ASV komunikācija ar pacientu tiek uzskatīta par iestādes reputācijas jautājumu. Informāciju sniedz vienkāršā, rakstveida formā, izvairoties no medicīniskā žargona. Īpaša uzmanība tiek pievērsta onkoloģijas pacientiem, kuriem pēc vizītes izsniedz detalizētu kopsavilkumu. Regulāras pacientu aptaujas palīdz identificēt sistēmiskas problēmas, un sliktāku atsauksmju gadījumā ar konkrēto darbinieku strādā individuāli. Par labām atsauksmēm tiek piešķirtas prēmijas. Norvēģijā visa informācija ir pieejama gan mutiski, gan elektroniski veselības platformā, kas ļauj pacientiem rakstiski sazināties ar ģimenes ārstu. Pacienti Norvēģijā ir ļoti aktīvi savu tiesību izmantošanā. Tomēr šāda digitālā komunikācija palielina darba slodzi, tāpēc tiek algošas papildu māsas, kas filtrē un atbild uz jautājumiem.
/nginx/o/2026/06/26/17743292t1h47c6.jpg)
