Konkurences padome sodījusi “Latvijas valsts mežus” ar 7,86 miljoniem eiro
Konkurences padome piemērojusi AS “Latvijas valsts meži” 7,86 miljonu eiro sodu par nepamatotu priekšrocību radīšanu sešiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneriem. Uzņēmumam noteikts arī pienākums pārtraukt diskriminējošo praksi un nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem.
Konkurences padome (KP) ceturtdien preses konferencē paziņoja, ka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) piemērots 7,86 miljonu eiro naudas sods par konkurences tiesību pārkāpumu. Pēc KP priekšsēdētājas Ievas Šmites teiktā, pārkāpums saistīts ar tā dēvētajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML).
Kas konstatēts
KP secinājusi, ka seši LVM sadarbības partneri — AS “Pata Saldus”, AS “Pata Strenči”, SIA “Pata Jēkabpils”, SIA “Berivs”, SIA “Krebsar” un SIA “ACA Timber” — saņēmuši priekšrocīgu piekļuvi kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām bez nepieciešamības piedalīties publiskās izsolēs. Tikmēr pārējiem tirgus dalībniekiem resursi bija pieejami vienīgi izsolēs, kur tiem bija jākonkurē savā starpā par ierobežotu piedāvājumu. Tas, pēc KP domām, mazināja partneru uzņēmējdarbības riskus, diskriminēja citus tirgus dalībniekus, samazināja tirgū pieejamo skujkoku zāģbaļķu apjomu un ilgstoši kropļoja konkurenci koksnes tirgū, ietekmējot arī saistītās nozares.
Papildus sodam KP noteikusi LVM divus pienākumus — pārtraukt no IML izrietošo priekšrocību nodrošināšanu partneriem un turpmāk kokmateriālu tirdzniecībā piemērot procedūras, kas visiem interesentiem garantē vienlīdzīgas iegādes iespējas.
Ilgā vēsture
- gadā spēkā bija 11 šādi līgumi, no kuriem garākais noslēgts līdz pat 2096. gadam. KP izpētes lietu par IML izpildi pēc 2020. gada ierosināja šā gada februārī, taču pārrunas ar LVM par situācijas labošanu aizsākās jau 2024. gada decembrī. Šo pārrunu laikā KP vairākkārt aicinājusi LVM un Zemkopības ministriju rast risinājumu, tostarp 2025. gada novembrī tiekoties ar toreizējo zemkopības ministru Armandu Krauzi. Konkrēti priekšlikumi tomēr netika iesniegti, un decembrī noteiktais termiņš situācijas labošanai tika nokavēts.
LVM norādījusi, ka līgumu pirmsākumi meklējami vēl pirms uzņēmuma dibināšanas 1999. gadā un ka tā nav noslēgusi nevienu jaunu IML, tikai administrējusi vēsturiskās vienošanās. Uzņēmums jau vērsies tiesā ar prasību atzīt līgumus par spēkā neesošiem. LVM 2025. gadā strādāja ar 604,6 miljonu eiro apgrozījumu un 206,73 miljonu eiro peļņu.
