Krakovas apšaude: Polijā bažas par sabiedrības sašķeltības padziļināšanos
Pēc terora akta Krakovā, kurā šāvējs nogalināja sešus cilvēkus un ievainoja 15, Polijā pieaug bažas, ka politiskie spēki traģēdiju var izmantot savstarpējā cīņā. Prokuratūra notikušo izmeklē kā terora aktu.
Polijā turpinās sēras pēc sestdien, 7. novembrī, Krakovas vēsturiskajā Galvenajā tirgus laukumā notikušā terora akta, kurā šāvējs nogalināja sešus cilvēkus un ievainoja 15. Kā raksta aģentūra AFP, valstī pastiprinājušās bažas, ka politiskie spēki traģēdiju var izmantot savās cīņās, vēl vairāk sašķeļot jau tā dziļi politiski sadalīto sabiedrību. Polijas prokuratūra gadījumu izmeklē kā terora aktu.
Uzbrukuma gaita
BBC ziņo, ka 24 gadus vecais Mihals Oksiņskis ap trijiem pēcpusdienā atklāja uguni uz cilvēkiem no vieglās automašīnas. Pēc tam viņš mēģināja ar auto aizbraukt no policijas, taču apšaudē ar policistiem tika smagi ievainots apmēram kilometru no tirgus laukuma. Vēlāk policija paziņoja, ka šāvējs slimnīcā miris.
Nogalināti četri sievietes un divi vīrieši. Četri upuri bija Polijas pilsoņi, viens – Lielbritānijas pilsonis, viena – Austrijas pilsone. Slimnīcā nogādāti arī 15 ievainotie, tostarp divi policisti un pieci ārvalstnieki no Austrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Portugāles un Krievijas. Pārmeklējot šāvēja mājokli, policija atrada viņa tēva, mātes un 21 gadu vecās māsas mirstīgās atliekas; visticamāk, arī viņus nogalinājis Oksiņskis.
Sēras un motīvi
Krakovā sēras izsludinātas līdz 11. novembrim, bet prezidents Karols Navrockis izsludinājis nacionālās sēras 8. un 9. novembrī. Iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis šāvēju raksturojis kā ultranacionālistu ar ļoti radikāliem, galēji labējiem uzskatiem. Konkrētie uzbrukuma motīvi gan nav noskaidroti.
Politiskā spriedze
AFP norāda uz bažām par politisko konfrontāciju šonedēļ. Šodien paredzēta Konstitucionālā tribunāla sēde. Nacionālistiskā partija Likums un taisnīgums (PiS) bija plānojusi protestus pret liberālās valdības centieniem panākt tiesnešu maiņu tribunālā, taču pēc uzbrukuma tie atcelti, un tas nenozīmē, ka tie nenotiks citās dienās. Vēl lielākas bažas rada trešdien paredzētais Neatkarības maršs, kurā parasti piedalās galēji labējo un ultrakonservatīvo spēku pārstāvji un kurš varētu tradicionālā maršruta vietā doties uz Konstitucionālo tribunālu.
