Krakovas apšaudes sekas: kriminoloģe skaidro, kā vientuļo ekstrēmistu uzbrukumi ietekmē citus
Pēc 7. novembra apšaudes Polijas pilsētā Krakovā, kurā gāja bojā seši cilvēki, Rīgas Stradiņa universitātes docente Aldona Kipāne skaidro uzbrukumu atdarināšanas risku un radikalizācijas pazīmes.
Polijas dienvidu pilsētas Krakovas galvenajā tirgus laukumā 7. novembra pēcpusdienā bruņots vīrietis, ieradies ar automašīnu, atklāja uguni uz garāmgājējiem no AR-15 tipa šaujamieroča. Uzbrukumā dzīvību zaudēja seši cilvēki – četras sievietes un divi vīrieši –, vēl 15 cilvēki tika ievainoti. Starp bojāgājušajiem ir viens ārvalstnieks, bet starp ievainotajiem – pieci ārvalstu pilsoņi. Uzbrucējs vēlāk nomira slimnīcā. Notikums licis pievērsties jautājumam, kā šādi uzbrukumi var ietekmēt citus potenciāli bīstamus cilvēkus.
Eiropā šāda veida uzbrukumi ir retāk sastopami nekā ASV. Par tiem skaidrojumu sniedza kriminoloģe Aldona Kipāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes docente.
Atdarināšanas risks
Kipāne atzīst, ka uzbrukums var iedrošināt citus vientuļos ekstrēmistus. Viņa to skaidro ar atdarināšanas mehānismu: ja uzbrukums iegūst plašu publicitāti, tas var kļūt par uzvedības modeli cilvēkiem ar līdzīgiem uzskatiem, naidīgumu pret noteiktām sabiedrības grupām vai tieksmi uz vardarbību. Īpaši bīstami, ja uzbrucējs tiek slavināts vai viņa rīcība tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.
Kas virza uz vardarbību
Speciāliste uzsver, ka nav viena izšķirīga iemesla, bet gan vairāku faktoru ilgstoša mijiedarbība. Tie var būt ģimenes konflikti, sociāla izolācija, darba vai finansiālas grūtības, pazemojuma izjūta un piederības meklējumi. Psihiskās veselības traucējumi var būt nozīmīgi, taču pati saslimšana vardarbības risku nenozīmē, jo lielākā daļa šādu cilvēku nav vardarbīgi. Dažos gadījumos būtiska ir radikalizācija, kad cilvēks pasauli skata caur šauru ideoloģisku prizmu un attaisno vardarbību.
Kipāne min konfliktu teoriju un sociālās kontroles teoriju. Pēdējā uzmanību pievērš saiknēm ar ģimeni, darbu, izglītību un sabiedrību – ja tās vājinās, mazinās ierobežojumi, kas attur no prettiesiskas rīcības.
Riska pazīmes
Pie brīdinošām pazīmēm kriminoloģe min noslēgšanos sevī, sociālo kontaktu pārtraukšanu, pieaugošu neiecietību, agresīvu retoriku un vardarbības attaisnošanu. Konkrētāki signāli ir tiešie draudi, interese par noteiktu mērķi un gatavošanās uzbrukumam. Viņa gan norāda, ka vientulība vien nav pamats uzskatīt cilvēku par bīstamu. Ja izskan konkrēti draudi, par to jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Vientuļais ekstrēmists var būt arī sociāli integrēts, bet ideoloģiski un psiholoģiski izolēts.
