otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 17. novembris 06:04

Kremļa retorika: Putins karu Ukrainā pasniedz kā strīdu par Eiropas drošības kārtību

Pēdējā pusgadā Kremļa propaganda arvien biežāk uzsver, ka karš nav tikai par Ukrainu, bet par Krievijas vietu Eiropā un drošības arhitektūras pārskatīšanu. Eksperti un domnīcas to vērtē kā mēģinājumu panākt jaunu ietekmes sfēru sadali, uz ko norāda arī sarunu iespēja ar ASV un Ķīnu.

Foto: Apollo.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējā pusgadā arvien uzstājīgāk apgalvo, ka karš Ukrainā ir tikai daļa no plašākas pretstāves par Eiropas drošības kārtību un Krievijas "nacionālajām interesēm". Par to 2026. gada 17. novembrī raksta Apollo.lv, atsaucoties uz vairāku starptautisku domnīcu vērtējumiem. Tas ir svarīgi, jo līdz ar šādu pieeju Maskava var prasīt ne tikai teritorijas, bet arī jaunu drošības sistēmu Eiropā.

No Ukrainas uz visu Eiropu

Agrāk Kremlis, runājot par kara izbeigšanu, galveno uzmanību pievērsa Ukrainai: tika prasīts Donbass, varas maiņa Kijivā un Ukrainas neitrāls statuss. Tagad Putins Ukrainu raksturo kā nenozīmīgu elementu globālā civilizāciju sadursmē. Polijas domnīca "Defence24" skaidro, ka, ja karš tiek pasniegts kā strīds par Krievijas vietu Eiropā, Kremlis var pieprasīt daudz vairāk nekā teritoriju.

Putins savā Valdaja foruma runā oktobra sākumā vainoja Rietumus un NATO, apgalvojot, ka tie Ukrainu izmantojuši cīņai pret Krieviju. Avots šos izteikumus raksturo kā faktos nebalstītus.

Jaltas 2.0 ideja

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ar Krieviju panākta "plaša, skaista vienošanās par Eiropu". Tiek minētas arī iespējamas trīspusējas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Medijs "Euronews" norāda, ka šādas sarunas, līdzīgi 1945. gada Jaltas konferencei, kurā Staļins, Rūzvelts un Čērčils sadalīja pēckara Eiropu ietekmes zonās, varētu noslēgties ar vienošanos bez sabiedrotajiem. Tas, pēc medija domām, vājinātu NATO un transatlantiskās attiecības.

"Vēsturiskās zemes"

Domnīca "Atlantic Council" brīdina, ka pretenzijas uz "vēsturiskām zemēm" var apdraudēt robežu stabilitāti Eiropā. Mūsdienu starptautiskās tiesības noraida valsts tiesības uz teritoriju tikai tāpēc, ka tā to kādreiz kontrolējusi. Krievijas impērija 1914. gadā aptvēra teritorijas, kas tagad pieder vismaz 15 valstīm.

Domnīca "Center for European Policy Analysis" pētnieks Jans Kallbergs aicina Eiropas līderus rīkoties proaktīvi, tostarp ar atbalstu Ukrainai. Savukārt "Carnegie Endowment for International Peace" norāda, ka Putina radītā konfrontācija ar Eiropu paliks viņa mantojums.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā