otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 17. novembris 19:04

Krievija Abu Dabī sarunās pieprasa NATO atgriešanos 1997. gada robežās

Pēc The New York Times ziņām, Krievijas pārstāvji sarunās par karu Ukrainā Abu Dabī iesnieguši dokumentu, kurā pieprasīts, lai NATO izved karaspēku un bāzes atpakaļ uz 1997. gada pozīcijām. Austrumu flanga valstu vadītāji prasību noraidījuši.

Foto: Deutsche Welle

Sarunās par kara Ukrainā izbeigšanu Abu Dabī Krievijas pārstāvji iesnieguši plašu prasību dokumentu, vēstī laikraksts The New York Times. Dokuments datēts ar 10. novembri. Tajā prasīts ne vien izbeigt Rietumu ieroču piegādes Ukrainai, bet arī panākt, lai Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), 32 valstu aizsardzības alianse, izved savu karaspēku un bāzes atpakaļ uz stāvokli, kāds bija 1997. gadā. Ziņojuma versija liecina, ka Krievija neprasa, lai Centrālās un Austrumeiropas valstis pamet aliansi, bet gan, lai NATO beigtu militāro klātbūtni tajās.

Ko nozīmē 1997. gads

Pēc Kremļa interpretācijas 1997. gads ir laiks pirms NATO pirmās paplašināšanās austrumu virzienā. Tolaik aliansē bija 16 dalībvalstis. Polija, Čehija un Ungārija bija uzaicinātas pievienoties, taču oficiāli kļuva par dalībvalstīm tikai pēc diviem gadiem.

Iespējamās sekas

NATO spēku izvešana no valstīm, kas pievienojās pēc 1997. gada, ievērojami novājinātu to aizsardzības spējas. Kopš 2004. gada NATO sabiedrotie, tostarp Vācija, pamīšus patrulē gaisa telpu virs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, jo Baltijas valstīm nav savu iznīcinātāju. Būtu jāaptur arī Vācijas brigādes izvietošana Lietuvā, kam līdz 2027. gada beigām jāsasniedz pilna gatavība. Rumānijā tiek paplašināta Mihaila Kogelničanu gaisa bāze pie Konstancas, kas pēc pabeigšanas kļūtu par Eiropas lielāko NATO gaisa bāzi pēc platības.

Reakcija

Polijas premjerministrs Donalds Tusks norādīja, ka nevienam neļaus izstrādāt jaunus drošības noteikumus pār Polijas un Eiropas galvām. Bulgārijas premjers Rumens Radevs NATO izvešanu nodēvēja par neiedomājamu un nereālu. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals sacīja, ka Eiropas drošības kārtība darbojas labi un ar Krieviju nav ko apspriest.

NATO uzsver, ka valstis pašas izlemj, kurām alianses tās pievienojas; to nosaka līguma 10. pants. To paredz arī 1997. gada NATO un Krievijas pamatakts. Rakstā norādīts, ka rakstiska saistoša apņemšanās neplašināt NATO nekad netika dota.

Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, nepilnus divus mēnešus iepriekš, Kremlis jau bija iesniedzis ASV un NATO divus līgumprojektus ar līdzīgām prasībām. Pagaidām neviens nozīmīgs Rietumu dalībnieks nav izrādījis gatavību šīs prasības pieņemt.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā